Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze šonedēļ izteicies, ka piensaimnieku krīzē nostāsies ražotāju pusē un televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā?” solīja apmierināt dažas no zemnieku izvirzītajām prasībām, kas veicinātu saimniecību konkurētspēju tirgū. Reakcija bija ātra. Tikai dienu vēlāk ministrija informēja, ka šis tas esot jau izdarīts.

Tā, piemēram, ir paziņots, ka papildu jau iepriekš piensaimniecības stabilizēšanai piešķirtajiem 2,5 miljoniem latu ar 28.maiju, proti, agrāk, nekā bija paredzēts, sāksies atbalsta maksājumu pārskaitīšana daļējai kredītprocentu dzēšanai piena lopkopībā un citos lauksaimnieciskās ražošanas sektoros. Lauku atbalsta dienests naudu sāks izmaksāt, tiklīdz būšot apkopoti kooperatīvu iesniegtie pieteikumi. Tāpat esot rasti līdzekļi, lai apmaksātu iepriekšējā gadā pieteikto pieprasījumu ganāmpulka vaislas materiāla iegādei.

Lai paplašinātu tirgus iespējas, ministrs apņēmās atcelt līdzšinējo kārtību un ieviest grozījumus prasībās par svaigpiena tirdzniecību. Tagad noteikts, ka par nelielu piena apjomu uzskatāms tāds piena daudzums, ko ražotājs iegūst savā saimniecībā un spēj realizēt divpadsmit mēnešu periodā, pilnībā izmantojot viņam piešķirtās piena kvotas. Kopējā valstij piešķirtā tiešās tirdzniecības kvota 2007/2008.gadā ir 11305772 kilogrami. Tā sadalīta uz 1193 ražotājiem, no kuriem 780 pieder tikai tiešās tirdzniecības atļauja, bet 413 – arī piegādes kvota.

Paziņojumā pieminētas arī lauku attīstības prioritātes 2007. līdz 2013.gadam. Ir apsolīts, ka par tām diskusijas varēs turpināt, taču patlaban nekādi grozījumi nav paredzēti. Ministrija to izskaidro tā, ka vēl tikai šā gada aprīļa sākumā tika apstiprināti pirms tam sabiedrībā plaši un vispusīgi apspriestie valdības noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai, veicinot pievienotās vērtības radīšanu. Drīzumā sākšoties pieteikšanās atbalsta saņemšanai, tādēļ ministrija uzskata, ka neesot korekti šajā stadijā veikt izmaiņas noteikumos.

Neņemot vērā dažu piensaimnieku apgalvojumus par krīzi nozarē, ministrija turpina apgalvot, ka piensaimniecība Latvijā joprojām ir viena no nozīmīgākajām nozarēm, kurai ir labas perspektīvas attīstīties un pilnveidoties. Problēmas radušās tādēļ, ka saimnieciskās darbības ilgtermiņa plānošanā daudzi zemnieki nav ņēmuši vērā ekonomistu un citu speciālistu brīdinājumus par gaidāmo produkcijas iepirkuma cenu lejupslīdi un bija orientējušies uz 2007.gada piena cenu straujo pieaugumu.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”