Pašvaldībās jauniešu aktivitāte ir dažāda. Kamēr vienā tos
iekustināt uz darbošanos ir pagrūti, tikmēr citā viņu aizrautību var tikai
apbrīnot. Vieni no aktīvākajiem ir Aizputes jaunieši, kas labprāt iegulda savu
brīvo laiku, lai pilnveidotu dzīvi novadā. “Kurzemes Vārds” runāja ar
“Ideju mājas” vadītāju Paulu Āboliņu-Ābolu, lai noskaidrotu, kas ir
viņu veiksmes pamatā.

Ienākot Aizputes
“Ideju mājā”, kur brīvajā laikā viesojas vietējie jaunieši, pārņem
mājīguma sajūta. Telpā iekārtota jauniešu veidotā fotoizstāde, kur apskatāmas
pilsētas interesantākās un senākās māju durvis. Kodolu, kas aizrautīgi piedalās
teju katrā jauniešu mājas aktivitātē, veido vairāk nekā desmit vienaudžu. Paula
ar Aizputes jauniešiem darbojas jau devīto mēnesi. Šajā laikā viņa ir atzīta
par savējo.

“Mēs
nepiedāvājam interešu izglītību. 21. gadsimta jaunietim ar pērļu vērpšanu
nepietiek. Šeit jaunietis var izpausties, kā vien vēlas. Ir iespējams veidot
savas dziesmas, strādāt radoši. Mums ir paveicies, ka mūsu deputāti saprot, ka
“Ideju mājas” modelis strādā,” pastāsta vadītāja.

Ar vienu jaunatnes
lietu speciālistu pašvaldībā, kā tas ir daudzviet novados, nepietiek,
pārliecināta Paula. Lai darbs ar jauniešiem būtu kvalitatīvs, nepieciešama komanda,
kas speciālista pārraudzībā nāktu klajā ar idejām un tās arī īstenotu.
“Viņi ir tie, kas plāno un vada. Principā šiem speciālistiem nebūtu jābūt
tiem, kas dara. Par to būtu jāatbild vai nu jauniešu organizācijām, vai arī
vienkārši jauniešu grupai,” stāsta aizputniece. Viņasprāt, novadu domēs jauniešu
atbildības sfērai būtu jābūt krietni vien nozīmīgākai: “Tam vajadzētu būt
kaut kam tikpat vērtīgam kā Attīstības nodaļa, nevis ierakstītam vienkārši attīstības
plānā.”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 7. oktobra numurā.

#kvards-20141007-06#