Izstāde ir pirmais no Kazdangas parka arheoloģisko izrakumu
rezultātiem, stāsta pētnieki Inga Doniņa un Rūdolfs Brūzis. Vasarā kaltes
apkārtnē arheologi uzgāja aptuveni 60 apbedījumu, kas datējami ar 15., 16.
gadsimtu. Vakar Kazdangas muzejā atklāja izrakumiem veltītu izstādi. Tajā
aplūkojamas deviņu seno
kazdandznieku lietotās rotaslietas un sadzīves priekšmeti.

Jūlijā arheoloģiskajos izrakumos
Kazdangas pils parkā R. Brūža vadībā tika izpētīti 30 netraucēti apbedījumi, kā
arī atsegtas aptuveni 30 cilvēku kaulu paliekas. “Tas liecina, ka apkārtnē
dzīvojis diezgan daudz cilvēku, kas gribējuši atdusēties kristītā zemē,”
R. Brūzis skaidro. Izrakumos atsegtas kapsētas rietumu robežas konstrukcijas –
zemes valnis un robežakmeņi.

Trīs nedēļu laikā izpētīta aptuveni 60
kvadrātmetru liela teritorija, taču tā ir tikai daļa. Atrastie apbedījumi
bijuši blīvi un vairākās kārtās – līdz pat trim. Pārsvarā mirušie šajā vietā
guldīti pēc Livonijas kara, tas ilga no 1558. līdz 1583. gadam. Naglas ap
kauliem liekot domāt, ka jau izmantoti zārki. Tomēr apbedījumi esot trūcīgi,
tradīcija dot līdzi dažādas lietas dzīvei Aizsaulē vairs nav bijusi tik
izteikta kā agrākos gadsimtos. Tāpat arī pēc Livonijas kara cilvēki bija ļoti
nabadzīgi, viņiem nemaz nebija nekā daudz, ko dot.

Līdzi dotas adatas, kas, tāpat kā
izkapts un citi asi priekšmeti, bija nāves simbols. Tas nozīmēja, ka cilvēks
miris dabīgā veidā, no zināma iemesla. Dažos apbedījumos, tostarp, divos bagātu
sieviešu, atrasti naži.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 29. oktobra numurā.

#kvards-20151029-06#