Sestdiena, 20. aprīlis Mirta, Ziedīte
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Arheologiem negaidīts atklājums

Arheologiem negaidīts atklājums
Foto: Egons Zīverts
20.07.2017 07:12

"Kurzemes Vārds"

Grobiņas Skābaržkalnā kultūrslānis sasniedz teju četrus metrus – šādu pārsteidzošu atklājumu arheologi izdarīja otrdien. Tas rada milzumdaudz jautājumu un pieļāvumu. Taču ir kļuvis skaidrs vismaz tas, ka izrakumus pilskalnā šogad pabeigt neizdosies.

“Lai arī vietām iezīmējas gaišais slānis – pamatzeme, kultūrslānis turpinās vēl 1,70 metru dziļumā,” stāsta arheoloģisko izrakumu vadītāja Elīna Guščika. Patlaban pētnieki tikuši līdz 2,20 metru dziļumam, taču pretēji iepriekšējo mērījumu rezultātiem kultūrslānis vēl turpinās.

Šodien ir iepriekš noteiktais šā gada izrakumu beigu datums. Lai noskaidrotu, vai darba pabeigšanai pilskalnā nepieciešamas vien pāris dienas un ir vērts palikt ilgāk, vairākkārt veikta zondēšana. “Mums pašiem bija metru gara zonde, un tā nesniedzās līdz pamatslānim. Vajadzēja garāku,” stāsta E. Guščika. Tādēļ otrdien uz Grobiņu atbrauca arheoloģe Ingrīda Virse, kura 2011. gadā kopā ar vācu kolēģiem veica gan mērījumus, gan ņēma ogļu paraugus, lai veiktu analīzes un noteiktu datējumu. Viņas veiktie mērījumi parādīja, ka kultūrslānis vēl turpinās, kopumā sasniedzot 3,90 metru dziļumu.

“Tas ir negaidīts un interesants atklājums,” uzsver E. Guščika. Tajā pašā laikā tas rada daudz jautājumu. “Domāsim, kā laukumu iekonservēt, kā turpināt izpēti, lai neapdraudētu pašu drošību un profilus.” Ja izrakumi notiks teju četru metru dziļumā, būs nepieciešams risināt vēl citus tehniskus jautājums.

Iepriekš dažādi pētnieki norādījuši, ka četrus, piecus metrus augstais Skābaržkalns ir neparasti zems pilskalnam. Atklājums par tikpat dziļo kultūrslāni rada pagaidām neatbildētu jautājumu, vai tas varētu būt uzbērts mākslīgi. E. Guščika piebilst, ka, iespējams, pētnieki vienkārši trāpījuši uz kādu akas vietu.

Lai arī iepriekš arheologi minējuši, ka Skābaržkalnā varētu būt atradusies kuršu pils, patlaban tam pierādījumi nav gūti. “Mēs vēl esam aizvēstures slānī, un nekādu atradumu, kas liecinātu par kuršu klātbūtni, vēl nav bijis,” skaidro izrakumu vadītāja. Precīzāku informāciju par hronoloģisko posmu var sniegt oglīšu paraugu analīzes. Tās tiks veiktas Igaunijā.

Arheoloģiskie izrakumi Grobiņā notiek uz pašvaldības un Latvijas Universitātes līguma pamata. Tas paredz pētniecību dažādās vietās piecu gadu garumā. Izrakumus lauka prakses laikā veica Vēstures un filozofijas fakultātes studenti.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz