Visā Latvijā strauji norisinās māju apsaimniekošanas biedrību veidošanas bums. Īpaši tas jūtams Liepājā, kur no namu pārvalžu pakalpojumiem atteikušies desmitiem namu. Tāpēc “Mājoklis” painteresējās, kā šis process norit citā pilsētā – Grobiņā, kur ar namu apsaimniekošanu lielākoties nodarbojas SIA “Grobiņas nami”.

Namu skaits ir palielinājies

Izrādās, ka pretēji Liepājā notiekošajam, Grobiņā SIA “Grobiņas nami” apsaimniekoto māju skaits pēdējo gadu laikā ir palielinājies. Uzņēmuma vadītājs Uldis Vārna gan norāda, ka tas nav nekāds reklāmas triks un SIA “Grobiņas nami” būtu veicis kādus īpašus pasākumus klientu piesaistīšanai. Īstais iemesls ir laika gaitā izveidojušies apstākļi. “Grobiņā ir ļoti daudz māju, kas nekad nav bijušas namu pārvaldes paspārnē. Savulaik tās uzbūvēja tādi uzņēmumi kā SCO, kas paši arī nodrošinājā ēku apsaimniekošanu,”  skaidro U.Vārna. Situācija mainījās, kad šie uzņēmumi pārstāja eksistēt. Daudzas ēkas tā arī palika it kā karājoties gaisā, un vajadzības gadījumā māju iedzīvotāji kaut kādus apkopes vai remontdarbus paveica pašu spēkiem. Taču, laikam ritot, iedzīvotāji, kuri paši nevēlas uzņemties apsaimniekošanas klapatas, tomēr labprātīgi izvēlas SIA “Grobiņas nami” paspārni. Šī iemesla dēļ, lai arī samērā daudz namu ir atdalījušies un strādā patstāvīgi, kopējais SIA “Grobiņas nami” apsaimniekoto māju skaits ir palielinājies.

Pieredze ir visdažādākā

Kas attiecas uz patstāvīgas saimniekošanas izdevīgumu, U.Vārna norāda, ka viss ir atkarīgs no tā, ar kādu mērķi tas notiek un cik aktīvi cilvēki ir biedrības vadībā. “Ja iedzīvotāji nolemj atdalīties tikai tāpēc, ka, lūk, namu pārvalde par daudz plēš, bet nu vairs nevajadzēs maksāt, tad ar šādu attieksmi biedrība tālu netiks. Cilvēki ātri sapratīs, ka viss maksā naudu, tā ka bez izdevumiem neiztikt. Taču, ja nama iedzīvotāji savu biedrību dibina, lai attīstītos, tad būs arī rezultāts,” uzskata U.Vārna.

Kā labāko patstāvīgas saimniekošanas piemēru Grobiņā viņš min Jaunatnes ielas 16.nama biedrību, kura mērķtiecīgi ir panākusi mājas renovāciju. “Lai to izdarītu, vajadzēja ņemt kredītu. Taču izrādījās, ka kredītu izsniegšanā bankas ir daudz pretimnākošākas iedzīvotāju biedrībām nekā namu pārvaldēm. Tad arī tika pieņemts lēmums atdalīties no SIA “Grobiņas nami”. Tas bija pamatots un apdomāts solis,” norāda U.Vārna. Tiesa, tā jau nav, ka SIA “Grobiņas nami” ar prieku māj atvadas katram, kas vēlas aiziet no namu pārvaldes paspārnes. Īpaši esot žēl, ja atdalās kāds lielāks nams. Taču pret šo procesu nav iespējams iebilst. Iedzīvotāji ir tiesīgi izvēlēties sev tīkamāko mājas apsaimniekošanas formu. Bez tam izrādās, ka atsevišķās reizēs namu pārvalde pat iesaka atdalīties un saimniekot pašiem. Tā, piemēram, Lielā ielā ir viens nams, kurā ir tikai trīs dzīvokļi. Apsaimniekošanas maksa iznāca tik niecīga, ka nopietniem remontdarbiem no šīs naudas nekas pāri nepalika. “Ne mums labi, jo nav nekādas jēgas, ne arī iedzīvotājiem labi, jo savu daļu taču viņi pienācīgi maksā. Bet mūsu administratīvie izdevumi ir tādi, kādi ir. Tad nu arī izdevās sarunāt, ka viņi paši pārņems māju. Un tagad jau redzu, ka viņi jau paguvuši paveikt šādus tādus remontdarbus,” iedzīvotājus uzslavē U.Vārna.

Apsaimniekošanas procesā pieredzēti visdažādākie pavērsieni. Tā, piemēram, Lielās ielas 19. un 19.a namu iedzīvotāji nolēma abām mājām veidot vienotu apsaimniekošanas biedrību. Ideja pati par sevi nemaz nav slikta. Taču ne visu var paredzēt. Iespējams, kāds no cilvēciskajiem faktoriem bija vainojams pie tā, ka pēc kāda laika abu māju iedzīvotāji izdomāja šķirt nesen noslēgto laulību. Un tagad Lielās ielas 19.a nams ir atgriezies SIA “Grobiņas nami” paspārnē.

Vēl Grobiņā ir veiksmīgi piemēri, kad iedzīvotāji jau no laika gala sekmīgi apsaimnieko savu namu. U.Vārna min Priežu ielas 2. namu. Šī ēka nekad neesot bijusi saistīta ar namu pārvaldi. Viņam pat neesot zināms, kas tur saimnieko. “Taču pietiek tikai uzmest aci uz šo namu, lai saprastu, ka tai ir kārtīgi saimnieki,”  piebilst SIA “Grobiņas nami” vadītājs.

Pavisam saites nesarauj

Kas attiecas uz apsaimniekošanas biedrību veidošanos, Uldis Vārna neuzskata, ka būtu pamats kādām bažām par SIA “Grobiņas nami” pastāvēšanu un namu apsaimniekošanas biznesa sadrumstalotību. Jo masveidā atdalīšanās no namu pārvaldēm tomēr nenotiek. Turklāt tas, ka nams uzsācis patstāvīgu dzīvi, vēl nebūt nenozīmē, ka tas ir sarāvis pilnīgi visas saites ar namu pārvaldi. Daudzas biedrības aizvien vēl pasūta daudzus pakalpojumus SIA “Grobiņas nami”, jo ne katrā mājā atrodams bilancspējīgs grāmatvedis, kas prot sastādīt rēķinus. Tāpat namu pārvaldei ir jau nepieciešamā materiāli tehniskā bāze, lai appļautu zālienus un nodrošinātu atkritumu izvešanu. Kamēr jaunajām biedrībām sākumā nav uzkrājumu, lai iegādātos zāles pļāvējus. Un daži pat izrēķinājuši, ka pasūtīt šos pakalpojumus iznāk lētāk, nekā pašiem visu pirkt, uzturēt un algot darbiniekus.

Un tomēr Jaunatnes ielas 16.nama apsaimniekošanas biedrības vadītājs Vilnis Puļķis uzskata, ka māju atdalīšanās process Grobiņā turpināsies, jo cilvēki aizvien vairāk pārliecinās, ka patstāvīgie nami ir labāk sakārtoti. “Bet mans galvenais iemesls – ļoti grūti izsekot naudas plūsmai namu pārvaldē. Bet cilvēki kļūst aizdomīgi, līdz kaut kas nav skaidrs. Savukārt pašu biedrībā mums viss ir kā uz delnas, zinām, par ko maksājam un kur nauda tiek iztērēta,” apgalvo V.Puļķis. Tiesa, lai atdalītos, nepieciešami uzņēmīgi līderi. Un naudas lietas jākārto profesionāļiem, jo Valsts ieņēmumu dienests nekādas atlaides biedrībām nedod. Tomēr Puļķis norāda, ka biedrība ir atvērta sadarbībai gan ar SIA “Grobiņas nami”, kam tiek pasūtīti sētnieka pakalpojumi, gan ar citām biedrībām. Un, ja “Lauktehnikas” rajonā nodibināsies citas biedrības, iespējams, nākotnē tās varētu apvienoties. Jo jaunajām biedrībām lieti noderēs pieredze, ko guvuši šī procesa celmlauži.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

Jaunatnes ielas 16.nams uzskatāms par veiksmīgāko patstāvīgas saimniekošanas piemēru Grobiņā. Māja ir glīti atjaunota un nosiltināta.

Uldis Vārna ir gatavs sadarbībai arī ar tām biedrībām, kas izvēlējušās pamest SIA “Grobiņas nami” paspārni.