Pagastos turpinās pieteikumu pieņemšana Eiropas Savienības tiešajiem maksājumiem. Ar šo uzdevumu nodarbojas lauku attīstības speciālisti. Viņiem darba esot pilnas rokas, cilvēki nākot cits pēc cita, bet 15.maijā pulksten 17 ir termiņš, kad pieteikumi jānogādā Lauku atbalsta dienesta reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs. Pretendentiem, kas novēlosies, atbalsts būs mazāks.

Patstāvīga rīkošanās izraisa pārpratumus

Kalētu lauku attīstības speciālists Jānis Lauva pastāstīja, ka ar rupjām kļūdām, ko būtu pieļāvuši zemes apsaimniekotāji, līdz šim viņam sastapties neesot gadījies, taču sīkas paviršības nākoties atklāt un labot pat ļoti bieži, jo arī tās atbalsta pretendentam var būt liktenīgas, ja laikus netiek pamanītas. Tomēr visas kļūdas izlabot nav iespējams. “Ja cilvēks ir samaitājis bloku karti, viņam pašam jābrauc uz Saldus pārvaldi, lai karti varētu apmainīt,” J.Lauva piebilda.

Gadu gaitā pagastā esot iedibinājusies kārtība, ka ar nacionālo subsīdiju un tāpat arī ES atbalsta lietām nodarbojas lauku attīstības speciālists. Tāpēc kalētniekiem, kaut arī pagastā ir aptuveni pusotra simta atbalsta pretendentu, rodoties mazāk pārpratumu nekā tur, kur paši zemnieki ved pieteikumus uz reģionālo pārvaldi. Tomēr citi rīkojas patstāvīgi, un tas, ka pastāv šāda iespēja, arī izraisot dažādus pārpratumus. Tomēr pa šiem gadiem Kalētos nav nācies novērot, ka maksājumiem par vienu un to pašu zemes gabalu rodas divi pretendenti. Bet par to, kā rīkojas lielie zemes īpašnieki, piemēram, SIA “Agro”, pašvaldības speciālists netiekot informēts. Šīs ziņas nez kāpēc tiekot uzskatītas par konfidenciālām, lai gan pastāv nosacījums, ka ES maksājumos jāvalda atklātuma principam.

Interese par ES maksājumiem šogad esot dažāda. Tie, kas cenšas attīstīties, izmantojot katru atbalsta iespēju. Tagad viņi varot saņemt arī maksājumus par rugainēm, kas atstātas pa ziemu, lai mazinātu zemes eroziju. Bet prāva daļa vecākās paaudzes cilvēku no tiešajiem maksājumiem esot atsacījusies pilnībā, jo savu zemīti kādam iznomājuši.

No aprites izstumj kā zemnieku, tā zemi

Durbes novadā ES maksājumu pretendentu skaits pārsniedz divus simtus zemes apsaimniekotāju. Lauku atbalsta speciāliste Maija Lankupa teica, ka naudas saņēmēju skaits saglabājies pērnā gada līmenī, taču atbalsts, ko tie saņemšot, būšot mazāks. Pieteikumu nogādāšana Lauku atbalsta dienestam novadā esot jāuzņemas pašiem lauksaimniekiem, kuri galvenokārt paļaujoties uz pasta pakalpojumiem. Tas nozīmē, ka viņiem jāuzņemas arī visa atbildība par kļūdām, ja tādas ir pieteikumos pieļautas.

Rucavas pagastā zemes apsaimniekotāji šopavasar bijuši aktīvi, tādēļ lielākā daļa pieteikumu jau iesniegta. Lauku attīstības speciālists Jānis Kairis atzina, ka lauku ļaudīs neizpratni raisot fakts, ka, neraugoties uz ražošanas nemitīgo sadārdzināšanos, atbalsta maksājumi ar katru gadu samazinās. Daži pat pauduši aizdomas, ka lauksaimniecībai paredzētā nauda tiek novirzīta kādiem citiem mērķiem, kam ar tautsaimniecību nav nekādas saistības.

Bet par pilnīgi absurdu tiekot vērtēta prasība, kas nosaka, ka gadiem ilgi lauksaimniecībai izmantotā zeme, ja to saimnieka slimības vai kaut kādu citu sarežģījumu dēļ pāris gadu neapstrādā, tiek pārreģistrēta par dabīgajām pļavām vai ganībām, un pēc tam, kad apstākļi ir mainījušies un īpašnieks atkal vēlētos strādāt, viņš to vairs nedrīkst darīt. Tādējādi no lauksaimnieciskās ražošanas aprites tiek izstumts gan zemnieks, gan arī zeme. Arī appļaut savas platības par atbalsta naudu zemnieks nespējot, jo tā nav tik liela, lai varētu nolīgt nepieciešamo tehniku, ja pašam tādas nav. Un veidojas aizvien vairāk neapstrādātu platību, kur pēc tam deg kūla.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Rucavas lauku attīstības speciālists Jānis Kairis konsultē zemnieku saimniecības “Šēferi” īpašnieku Andi Timbru, kā sagatavot pieteikumu Eiropas Savienības atbalsta saņemšanai.