Tam, kā norit putnu atgriešanās, jau ilgus gadus vērīgi seko Priekules pagasta iedzīvotājs Tālivaldis Ķeris. Viņš sadarbojas ar ornitologiem un joprojām aktīvi piedalās arī spārnoto draugu gredzenošanā. “Kaut gan sinoptiķi apgalvo, ka pavasaris šogad ir agrs, putnu atgriešanās tomēr norit normāli un nevar sacīt, ka būtu atgadījies kas neparasts,” viņš teica. Pirmie Priekules pusē parādījušies cīrulīši, kas atlidojuši marta sākumā, kad zemi daudzās vietās vēl klāja sniegs. Drīz pēc tam ieradušās arī ķīvītes un strazdi, bet gulbji un meža zosis sagaidījuši brīdi, kad ūdenstilpēs atklājušies no ledus brīvi ūdens laukumi.

Kā novērojis Tālivaldis Ķeris, pirms nedēļas dzimtajās vietās atgriezušās dzērves un meža pīles. Šie putni esot sagaidījuši brīdi, līdz atkūst mazie un ēnainie mežu ezeriņi un purva akači. Taču tieši meža pīļu atlidošana rādot, ka tuvākajās nedēļās laiks varētu kļūt siltāks.

Priekulnieks prognozēja, ka stārķus savās ligzdās ieraudzīt atkal varēs marta nogalē. Līdz tam brīdim svēteļi varot parādīties, bet tie tad būšot tikai pārlidotāji, kas, atpūtušies un uzkrājuši spēkus, pēc dažām dienām dodas atkal tālāk. Tālivalža Ķera zemnieku saimniecības “Elkuzemes” sētsvidū augošajā kokā ierīkotajā ligzdā īpašnieks jau vairākus gadus pēc kārtas ierodoties tieši 30.martā. Nemaz kalendarā neesot jāskatās, lai to precizētu. Apmēram ap to pašu laiku pārrodoties arī cielaviņas.

Kaut gan Pārtikas un veterinārais dienests brīdinājis, ka reizē ar gājputnu atgriešanos ligzdošanas vietās varētu aktualizēties putnu gripas draudi, Tālivaldim Ķerim šopavasar neesot gadījies redzēt bojā gājušus lidoņus. Viņš uzskata, ka slimi putni nemaz nespēj veikt garus ceļojumus, jo tam nepieciešams patērēt ļoti daudz spēka. “Ja enerģija izlietota, cīnoties ar slimību, nekāds lidojums nesanāk,” sprieda putnu novērotājs. Viņš pastāstīja, ka jau esot sagatavojies spārnoto draugu gredzenošanai, taču līdz brīdim, kad spārnos celsies šā gada perējuma paaudze, vēl daudz ūdeņu aiztecēs.