Aizvadītajos divos vasaras mēnešos Liepājas Iekšējo ūdeņu kontroles sektora darbinieki, sadarbojoties ar sabiedriskajiem inspektoriem, Liepājas, Kuldīgas un Saldus rajonos izņēmuši no ūdenstilpēm vai atsavinājuši maluzvejniekiem gandrīz pussimta garāku un īsāku tīklu, kā arī divus murdus un astoņus vēžu krītiņus, vainīgajiem, kas iesaistījušies nelikumīgās darbībās, noformēti arī vairāki protokoli.

Kā jau tas ir iegājies gadu gaitā, iecienīta vieta maluzvejniekiem ir Karostas un Tirdzniecības kanāli. Jo īpaši vasaras mēnešos, kad pirmajā, meklējot sev nārsta vietas, mēdz iepeldēt zandarti, bet otrajā – prāvi asari. Divus tīklus no Karostas kanāla inspektori izņēma, veicot reidu 12, jūnijā, taču, neraugoties uz to, 22. un 26.jūnijā tos šajā ūdenstilpē atrada atkal. Vienīgais, ko izrādījās izmainījuši maluzvejnieki, bija tīklu iegremdēšanas vietas. Ja pirmajā reizē viņi tos bija ielikuši vietā, kur kanāls savienojas ar ostas akvatoriju, tad otrreiz četri daudzači bija izmesti tajā kanāla galā, kas atrodas pie kuģu remonta rūpnīcas. Savukārt naktī uz 25.jūliju trīs tīkli bija iegremdēti kanālā galā, kur sākas Liepājas ezers, pie Atteku salas.
Varenu, vairāk nekā puskilometru garu tīklu, kas izveidots, sastiprinot deviņus tīklus, zivju aizsardzības speciālisti atrada jūrā pie Nidas mola, pārbaudot piekrasti no Latvijas un Lietuvas robežas līdz pat Liepājai. Kā “Kurzemes Vārdam” teica Ģirts Liepiņš, tas noticis 14.jūnijā un toreiz linumā bija sapinušās  gan butes, gan mencas, gan akmeņplekstes jeb ātes. Vainīgo, kas tādu zivju ieguves monstru sameistarojis, gan toreiz neesot izdevies noskaidrot. Taču var gadīties, ka ar laiku tas tomēr kļūst zināms.
Rezultatīvi, no maluzvejniecības apkarošanas viedokļa raugoties, bijuši sektora rīkotie reidi Saldus un Kuldīgas rajona teritorijās. Tā, piemēram, 15.jūnijā Briņķu ezerā izdevies atrast četrus tīklus, bet Sepenes ezerā – trīs. Piecas dienas vēlāk Vilgāles ezerā izņēma divus tīklus. Tīkls Vilgāles ezerā izņemts arī 27. jūlijā. Ģirts Liepiņš pastāstīja, ka tanī esot sapinies un aizgājis bojā prāvs bebrs.
 Jāteic, ka mūsu rajonā maluzvejnieku aktivitāte vasaras mēnešos bijusi visai ievērojama.17.jūnijā uz Papes ezeru pamakšķerēt bija devies sabiedriskais inspektors Mārcis Kristons. Baudot vaļasprieku, viņš pie viena bija atklājis un izņēmis divus maluzvejnieku ieliktus tīklus. Katrs no tiem bijis 30 metru garš. Līdzīgs ķēriens 20.jūnijā patrāpījies inspektoram Artim Būmeistaram, kurš, pārbaudot Liepājas ezeru, Bārtu un Toseli, izcēla no ūdens piecus tīklus. Četri no tiem bija noslēpti ūdenī pie sūkņu stacijas, bet viens – iepretī vistu fermai Nīcas pagasta teritorijā.
Sastapties ar likumpārkāpējiem vaigu vaigā zivju aizsardzības inspektoriem aizvadītajos mēnešos izdevies divreiz. Pirmajā gadījumā tas esot noticis pie Dienvidu mola. Pēc tam, kad no iedzīvotājiem saņemts telefona zvans par neatļautām darbībām jūrā pie mola, inspektori tur aizturējuši kompāniju, kurā runīgākā bijusi kāda uzstājīga sieviete. Viņai arī uzrakstīts protokols par kompānijas noķertajiem asariem, kuru loms krietni pārsniedzis atļautos piecus kilogramus. Otrajā reizē aizturētie izrādījušies vīrietis un sieviete, kas vēžojuši Tīdu ezerā Kalvenes pagastā. Viņi nemaz neesot centušies slēpt savu nodarbi, jo domājuši, ka tā ir atļauta. Taču arī vēžošana tāda pati maluzvejniecība vien ir, ja tā notiek vietās, kur tas ir aizliegts. Turklāt  noteikumu nezināšana neatbrīvo cilvēkus no atbildības, tāpēc vēžotājiem nāksies maksāt naudassodu gan par noķertajiem 36 spīļotajiem rakariem, gan par astoņiem krītiņiem. Turpat netālu ūdenī bijis iegremdēts arī tīkls, taču aizturētie nolieguši, ka tas piederētu viņiem.
 Pārbaudot Tāšu un Durbes ezerus, sodīts arī kāds zvejnieks, kurš Durbes ezerā neievērojis zvejas noteikumus. Viņš bija darbojies ar trīs nemarķētiem tīkliem.

Neatļautu zvejas rīku Iekšējo ūdeņu kontroles sektora vadītājs Ģirts Liepiņš un viņa palīgi atrada arī Tebras upē pie laipu tiltiņa.