Kaut gan kolēģi Rīgas, Madonas un Jēkabpils virsmežniecībās mežos ir izsludinājuši ārkārtas situāciju un tur jau pārtraukta jebkāda saimnieciskā darbība, liepājnieki to vēl negrasās darīt, jo – ptū, ptū, ptū, ugunsgrēki mūspusi vēl tik lielā mērā nav apsēduši.

Izkaltušos mežus iesaka neapmeklēt

Kā teica Liepājas virsmežniecības ugunsdzēsības inženieris Ainars Dadzis, ja karstums turpināsies vēl arī nākamajā nedēļā, tad būšot jāapsver, kā rīkoties. Kaut gan meži ir sausi un ugunsnedroši kā pulvera muca, diez vai kaut ko dotu   neapdomīga ārkārtas situācijas izsludināšana. Tādēļ vien, ka tā būtu izziņota, mežaudzes neko neiegūtu. Virsmežziņa vietnieks Andris Džeriņš uzskata, ka nebūs taču tādu spēku, kas lēmuma izpildi varētu izkontrolēt. Meža darbinieki to nespēs paveikt, bet policija diez vai uzņemšoties darīt.
Ainars Dadzis uzskata, ka tas nelielais lietus, kas reģistrēts rajonā, mežiem burtiski neko lietas labā nav devis. Labi, ka tagad audzes mazāk apmeklē iedzīvotāji, jo nekādas dabas dāvanas izkaltušie meži cilvēkam piedāvāt nevar. Sēņu nav. Avenes ir izkaltušas. Zemenes – tāpat. “Ja nu vienīgi kādu novārdzinātu  mellenīti tur šobrīd var sameklēt,” sacīja Ainars Dadzis. Arī Andris Džeriņš uzskata, ka tad, ja Dievs mūs līdz šim sargā, arī pašiem nenāks par ļaunu piesargāties. Tādēļ mežā bez nepieciešamības vajadzētu atturēties doties.

Novērotāji modri uzrauga apkārtni

Diennakts gaišajās stundās no pulksten 8 rītā līdz 21 torņos sēž virsmežniecības dežuranti, kas novēro apkārtni. Visu diennakti cirsmās strādā lielāko meža izstrādes firmu vīri. Ainars Dadzis domā, ka tā ir pat drošāk nekā, ja viņi darbu pārtrauktu tāpēc, ka  pieredzējušie strādātāji redz, kas notiek apkārtnē un novērš ugunsgrēka iespēju, tiklīdz kaut kur kaut kas sāk kūpēt. Pavisam, kā pastāstīja virsmežzinis Māris Otaņķis, virsmežniecības teritorijā atrodas 10 skatu torņi un novērošanas punkts, kas izvietots virs Centrālās slimnīcas ēkas.
Visur tur apkārtni novēro šim pienākumam apmācīti cilvēki. Vakar tikāmies ar Maiju Golubkovu, kas dežurēja   īpaši ierīkotā telpā Centrālas slimnīcas 14 stāvā. No augšas pavērās brīnišķīga ainava uz jūru un Liepājas ezeru, kā arī skaistajām mežaudzēm, aiz kurām dūmakā tinās Medzes centrs, Grobiņa un citas apdzīvotas vietas. Sausumā pavisam izžuvis un sarucis izskatījās Tosmares ezers.

 Apdraudēti mežu stādījumi

Ugunsgrēku novērotāja teica, ka šajā postenī pavadot pirmo sezonu, taču viņai jau diezgan bieži nācies ziņot ugunsdzēsējiem  par pamanītiem dūmiem un degšanu. Meži gan šogad vēl neesot  kūpējuši, taču nereti uguns pamanīta kūlā un niedrēs. Visbiežāk, kā teica Maija Golubkova, dedzis Karostas Beberliņos, ugunsnelaime, pateicoties novērotājas modrībai, šovasar novērsta arī Vītiņu pļavās, kur ganās savvaļas lielie zālēdāji.
Karstums ir nomācis arī izcirtumus, kur pavasarī veikti audžu atjaunošanas stādījumi. Kā pastāstīja akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” iecirkņa vadītājs Armands Milzarājs, situācija tur esot kritiska. “Dzīvību mazie kociņi vēl velk, taču tie ir ļoti novārdzināti,” viņš teica. Turklāt karstumā mazās priedītes un eglītes izdala vairāk smaržas, kas tūlīt pievilina lielos priežu smecerniekus. Tādējādi, ko nenoposta sausums, to piebeidz kaitēkļi. Kaut arī lielākā daļa apmežojumu veikta, pielietojot ietvarstādus, tik lielā sausumā, kāds iestājies šovasar, tas neesot nekāds glābiņš. Tādēļ lielu daļu no stādījumiem nākamajā pavasarī var nākties atjaunot vai papildināt, kas, protams, radīs zaudējumus. 
 Ar pārsteidzošu vērojumu redakciju iepazīstināja Priekules mežzinis Leons Ķeružis. Viņš apstaigājis pērnajā un aizpērnajā pavasarī iedēstītos stādījumus, kas paguvuši līdz sausuma periodam labi iesakņoties. “Tur audzēm nav nekādas vainas un  kociņiem pieaugums ir pat ļoti labs,” teica mežzinis. Priekules mežniecībā šovasar kādu laiku darbojies arī mežu kaitēkļu speciālists no mežu  pētniecības centra “Silava” Salaspilī Mārtiņš Bičevskis. Zinātnieks  secinājis, ka palielinājusies mizgraužu invāzija. Taču, kā piebilda Leons Ķeružis, tās ir postošās vējlauzes sekas, jo lokāli audžu sagāzumi joprojām neesot novākti un kaitēkļiem tur ir piemērota vide, lai vairotos.