Arvien lielākie kredītprocenti nomāc attīstību
0
Zemnieku saimniecības un lauksaimnieku kooperatīvās sabiedrības aizvien nospiedošāk izjūt ar inflāciju saistīto kredītprocentu paaugstināšanās nastu. Tāds secinājums izskanējis Saeimas Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, kurā piedalīties bija uzaicināti tiešie zemes apsaimniekotāji. Iepērkot ražošanas iekārtas pirms pieciem, sešiem gadiem, likme bija tikai pieci procenti, bet šā gada rudenī tā pārsniegusi jau 15 procentus.
Kārtējais pieaugums esot sagaidāms novembrī. Iebildumus pret to paudusi arī Zemkopības ministrija, kas tomēr neredzot iespēju situāciju labot.
Durbes novada gaļas liellopu audzētāja Vizma Petrēvica pastāstīja, ka, ja kredīti bankā ir paņemti latos, tie lauksaimniekam vairs neesot nomaksājami. Īpaši tādā finansiāli smagā rudenī kā šis, kad tieši ražas novākšanas laikā pārmirkušo druvu dēļ bojā aizgāja daudz labības. Arī viņai mieži izbiruši uz lauka, jo kombains neesot ticis tiem klāt: grimis un nav spējis darboties.
“Zemniekiem klājas grūti, un situācija laukos ir saspringta arī tāpēc, ka gadiem ilgi lielajām izmaksām neatbilstoši zemas turas gaļas iepirkuma cenas,” viņa teica, piebilstot, ka liellopu gaļai tā nesen samazinājusies vēl vairāk.
Durbenieci paglābjot tikai tas, ka SAPARD projektam paredzēto naudu paņēmusi eiro, nevis latos. Toreiz tas darīts tikai tāpēc, ka tādi bijuši nosacījumi. Tagad izrādījies, ka šāda rīcība bijusi izdevīga.
Divi jau pirms vairākiem gadiem paņemti aizdevumi jāatdod kooperatīvajai sabiedrībai “Durbes grauds”. Valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča gan apgalvo, ka tie viņu nebaidot, jo līgumā ir paredzēta vienošanās par nemainīgu likmi. Taču, šādos apstākļos strādājot, domīgam esot jākļūst jautājumā par to, kā strādāt tālāk. Paredzēts būvēt graudu pirmapstrādes kompleksu, taču tad jāņem liels kredīts. Tagad vispirms jātiek skaidrībā, vai to var atļauties darīt, jo redzams, ka latam krītas vērtība. Valdes priekšsēdētājs teica, ka valsts atbalsts, ko paredz sniegt kredītprocentu apmaksai, pašreizējos apstākļos sniegt būtisku palīdzību lauksaimniekiem nespēj.