Lai arī bija cerības līdz pagājušā gada novembrim pabeigt Pāvilostas molu pagarināšanu, laika apstākļi to nav ļāvuši pilnībā paveikt. “Astītes palikušas,” saka Pāvilostas ostas pārvaldnieks Rolands Griškēvičs. Līgums ar būvniekiem “Kauno tiltai” ir pagarināts līdz šī gada maijam.

“Ir jāpagaida labāki laika apstākļi,” stāsta R. Griškēvičs. “Palikuši klāja noformēšanas darbi, šādā laikā tos nevar veikt. Betonēt nevar, un tehnika un cilvēki arī nevar pārvietoties pa moliem. Līgumu pagarinājām ar domu, ka līdz maijam nu gan visas beidzamās astes pabeigsim.” Viens mols esot pabeigts pilnībā, bet otram vēl jāpabeidz “staigājamā daļa”, kuras klājam kādas padsmit sekcijas vēl neesot uztaisītas.

Molu būvdarbu sākotnējais termiņš bija 2017. gada novembris, taču tas vairākkārt jau pagarināts – vispirms būvnieku vainas dēļ, pēc tam darbus nemitīgi iekavēja nepiemēroti laika apstākļi. Ar Lauku atbalsta dienesta palīdzību projekta īstenošanai piesaistīti 2,99 miljoni eiro.

Termiņu pagarināšana projekta izmaksas neietekmē un to nesadārdzina, atzīst R. Griškēvičs. “No mūsu viedokļa ir pilnīgi vienalga, cik ilgi viņi taisa, bet gribas ātrāk pabeigt. Tehnoloģiski ir nepieciešams noteikts stundu vai diennakšu skaits, lai kādu posmu pabeigtu. Tas nekas, ja kādu dienu spīd saulīte vai kļūst siltāks. Kad ir darbam labvēlīgas dienas, tad darbi iet uz priekšu, tikai šīs dienas ir ar lieliem starplaikiem jāsagaida,” viņš skaidro. Arī pabeigtais mols joprojām ir būvlaukuma statusā. Tur vēl jābūt navigācijas zīmēm. Tāpēc pastaigām un makšķerniekiem pagaidām molus nav ieteicams izmantot, uzsver ostas pārvaldnieks.

Pāvilostas ostai raizes sagādā arī bēdīgi slavenajam uzņēmējam Luijam Fonteinam piederošais kuģis “Spurn”, kas pagājušajā rudenī nogrima Sakas upē pie piestātnes. R. Griškēvičs stāsta, ka kuģniecības drošības un vides piesārņošanas novēršanas ziņā esot izdarīts viss, kuģis ir izcelts no ūdens, pievilkts pie krasta un tur uzsēdināts uz sēkļa. “Kuģis nevienu vairs neapdraud, bet tagad kā tāds piemineklis stāv ostā. Ar īpašnieku sazināties ir grūti, jo viņš ir aizbraucis uz Ameriku un neinteresējas par kuģi tāpat, kā nav interesējies vairākus beidzamos gadus. Reģionālā vides pārvalde risina formālo pusi, lai mēs kaut kā varētu tikt pie tiesībām kuģi utilizēt vai izvilkt krastā,” teica ostas pārvaldnieks. Arī “Kurzemes Vārdam” nav izdevies sazināties ar kuģa īpašnieku.