Šogad neviens zivju audzētājs Lauku atbalsta dienestam nav sagatavojis projektu, paužot vēlēšanos saņemt Eiropas Savienības finansējumu, lai piedalītos starptautiskos sarīkojumos, konferencēs un mācībās par to, kā nodrošināt zivju resursu pētījumus, kā arī zivju krājumu saudzīgu izmantošanu, papildināšanu un aizsardzību.

Kaut arī atbalstam paredzētā naudas summa nav liela – tikai 4333 lati –, neviens pretendents pagaidām nav pieteicies. Latvijas Zivju fonda padomes loceklis un zivju pētnieks Ēvalds Urtāns, kas jau agrāk ne vienreiz vien ir piedalījies šāda veida pasākumos, zivju audzētāju zemo aktivitāti izskaidro gan ar to, ka piedāvātās iespējas ir specifiskas, gan ar tām atvēlētā finansējuma nelielo summu. Taču pats galvenais šķērslis esot tas, ka ir mainījušies un stipri sarežģījušies atbalsta saņemšanas noteikumi. Tagad tie paredz, ka sākumā projekta iesniedzējam ir jāiegulda pašam savi līdzekļi un tikai pēc tam, kad mācības jau notikušas, var saņemt atbalsta naudu. Taču cilvēkiem, kā zināms, naudas trūkst. Turklāt zivju audzētāji uzskata, ka vēlēšanos iesaistīties pasākumā tiem mazina stingrās prasības un sodi. Tie atbaidot naudas potenciālos saņēmējus. Aktivitāti mazina arī dīķsaimniecību nelielais skaits un grūtības, kas kavē to attīstību. “Tās lietas ir ļoti sarežģītas, tāpēc tiem, kas strādā, nav vaļas ar tām nodarboties,” sprieda Liepājas puses zivju audzētājs Ēriks Rāva.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”