Ar šo nedēļu Lauku atbalsta dienestā uzsākta pieteikumu pieņemšana gan lauku saimniecību modernizācijai, gan palīdzības sniegšanai, kas darbības iesākumā pienākas gados jaunajiem lauksaimniekiem. Projektu pieteikumus pieņems vienu mēnesi – līdz 9.martam. Jauno lauksaimnieku atbalstam atvēlēti 2,7 miljoni latu.

Savukārt lauku modernizācijai tās piektajā kārtā ir novirzīti 27,7 miljoni latu, no kuriem Dienvidkurzemes reģionam pienākas gandrīz 5 miljoni.

Abos pasākumos akceptētos projektus ir iespējams realizēt divu gadu gaitā no līguma noslēgšanas brīža. Noteikumi paredz, ka pretendents, kas vēlas saņemt atbalstu, projekta pieteikumu Lauku atbalsta dienesta reģionālajā pārvaldē iesniedz personīgi vai arī nosūta to pa elektronisko pastu. Viņam jāiesniedz arī pases kopija un izziņa no kredītiestādes, ja projekta īstenošanai ir paredzēts ņemt naudas aizdevumu. Visā Latvijā jaunajiem lauksaimniekiem atvēlētais finansējuma apjoms plānots 868 saimniecībām, no kurām 200 būšot bioloģiskās produkcijas ražotāji.

Ekonomiskie samezglojumi tomēr zemniekiem pret kārdinošajiem piedāvājumiem liek izturēties diezgan apdomīgi. Durbenieks Jānis Kalnītis, kas izveidojis zemnieku saimniecību “Rutkulauki”, Eiropas Savienības atbalsta maksājumiem jau pieteicies iepriekšējā kārtā. Toreiz saņēmis 25 tūkstošus eiro. Viņaprāt, lai uzsāku saimniekošanu, kad nekā nav un viss jāiegādājas no jauna, tā neesot nekāda lielā summa. Nevienam nav noslēpums, ka cenas gan tehnikai, gan mēslojumam kļuvušas nesamērīgi augstas. “Ja nebūtu pašam savu iestrāžu, saistības palielināt ražošanas apjomu trīs gadu gaitā katrā par 30 procentiem izpildīt nejaudātu,” viņš uzskata.

Tieši tā iemesla dēļ, ka nejūtas īsti drošs par turpmākajām lauksaimnieciskās attīstības iespējām, projekta pieteikumu atbalsta saņemšanai vēl nav uzrakstījis Grobiņas pagasta zemnieku saimniecības “Sidrabenes” jaunais īpašnieks Gints Ķergalvis, kurš, audzē graudus un kopj piena ganāmpulku. 15 santīmi, ko ražotāji šoziem saņemot par slaukuma litru, nespēj segt ražošanas izmaksas laikā, kad traktoru rezerves daļas un veterinārie pakalpojumi maksā dārgi. Kaut gan ražošanas pieaugums par 30 procentiem tagad vairs nav obligāta prasība, risks tomēr pastāv. “Es vēl padomāšu, kā rīkoties,” viņš teica, piebilstot, ka esot jau spiests maksāt lielus procentus par aizdevumiem, kas saimniecībai paņemti līdz šim.

Līdzīgi jaunajiem zemniekiem pašlaik spriež arī to saimniecību īpašnieki, kuriem nepieciešams modernizēt saimniecību. Kalvenes pagasta lauku attīstības speciāliste Iveta Šķubura pastāstīja, ka viņu pusē tikai zemnieku saimniecības “Grundkalni” īpašnieks Aivars Pavlovs, kurš aprūpējot 24 piena govis, paudis interesi par iespēju pilnīgot ražošanas procesu, bet pārējie zemnieki, kam tas būtu vajadzīgs, raugoties uz šo iespēju diezgan skeptiski, jo bez aizdevumu ņemšanas neko īstenot nav iespējams, bet bankas tagad kredītus lauksaimniekiem piešķirot nelabprāt. Tāpat trīs jaunie Kalvenes zemnieki šajās dienās esot interesējušies par Eiropas Savienības atbalsta piesaistīšanas iespējām.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”