Strādnieki priecājas, ka viņiem bija iespēja efektīvi atbrīvoties no cilvēku atstātajiem gružiem.

Pašvaldībā norāda, ka palīgā nācis arī kāds vietējais zemkopis ar savu traktoru.

Viņa tehnikai bijis piestiprināts smilšu sijātājs, kas kopumā visas dienas garumā pludmalē savāca ievērojamu daudzumu atkritumu, ko atstājuši atpūtnieki.

Visbiežākie atradumi bija pudeļu korķi, plastmasas pudeles, izsmēķi, sulu paciņas un papīri. Atkritumu tvertnē gan nonākuši arī citi gruži.

Komunālās pārvaldes darbinieki uzsver, ka

katram pašam vajadzētu aiz sevis savākt un nepaļauties, ka to izdarīs kāds cits.

Komunālās pārvaldes Grobiņas nodaļas vadītājs Kristaps Kapelis, kura uzraudzībā ir arī Pāvilosta, pastāsta, ka atkritumus neviens nešķiroja un, ja tur bija kaut kas vērtīgāks, tad to nepamanīja.

“Kad es to pusdienu biju klāt, redzēju, ka smiltīs bija kaut kas līdzīgs sulas pakām, koki, pildspalvas, alus pudeļu korķīši. Visus atkritumus sabērām vienā kaudzē un ar traktora kausu vedām prom,” viņš stāsta.

Viņš arī atzīst, ka šī bija pirmā reize, kad Komunālā pārvalde izmantoja šo tehniku. K. Kapelis skaidro, ka viņiem bijusi “ilgstoša pēršanās” līdz beidzot sapratuši, kā tehniku pareizi iedarbināt.

“Es gribētu reizi mēnesī pludmali tīrīt.

Problēma ir tā, ka mums Pāvilostā uz vietas nav traktora. Ja mums būtu, tad, es domāju, reizi mēnesī kāds cilvēks varētu atrast laiku un izbraukt.”

Pēc tehnikas izbraukšanas smiltīs vairs nav arī kādam nepatīkamās jūras zāles, niedres vai koki. Un, ja pēc sijāšanas kaut kas smiltīs bija palicis, darbinieki, kas gāja nopakaļ, to savāca ar rokām.

Pludmale pēc tam paliek cilvēkiem patīkamāka, foršāka, uzstāj Grobiņas nodaļas vadītājs.

“Šis bija tāds eksperiments. Mums būs nākamā sapulce, un tad mēs ar priekšniecību apspriedīsim par nākotnes iespējām. Tehniku kādreiz nopirka Pāvilostas pludmalei, bet novads tagad ir viens.

Es domāju, ka, ja būs vajadzība, tad liksim [tehniku] uz piekabes un vedīsim arī uz Nīcas pludmali,” K. Kapelis uzsver, ka svarīgi ir saprast, kāda ir pludmale, jo no tehnikas nav jēgas, ja smilts vietā ir akmeņi.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.