Sabiedrības par atklātību “Delna”, Latvijas Zaļās kustības, Pasaules Dabas fonda un Vides aizsardzības kluba piekrastes programmas pārstāvji Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim lūguši nodrošināt, lai tiktu saņemta informācija par pērn pieprasītā vides audita rezultātiem, kuru “Delna” prasīja veikt, lai tiktu kontrolēta Aizsargjoslu likuma ievērošana attiecībā uz jūras krasta kāpu aizsargjoslu. Bet zaļā aktīviste Guna Grimsta vēstulē pauž neizpratni par premjera rīcības aspektiem viņa vizītes laikā Pāvilostā.

Sabiedrības par atklātību “Delna”, Latvijas Zaļās kustības, Pasaules Dabas fonda un Vides aizsardzības kluba piekrastes programmas pārstāvji Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim lūguši nodrošināt, lai tiktu saņemta informācija par pērn pieprasītā vides audita rezultātiem, kuru “Delna” prasīja veikt, lai tiktu kontrolēta Aizsargjoslu likuma ievērošana attiecībā uz jūras krasta kāpu aizsargjoslu. Bet zaļā aktīviste Guna Grimsta vēstulē pauž neizpratni par premjera rīcības aspektiem viņa vizītes laikā Pāvilostā.
“Delnas” vadītāja Roberta Putņa parakstītajā vēstulē pausts aicinājums izstrādāt skaidru rīcības plānu identificēto problēmu risināšanai. Pērn 21.decembrī organizācijas lūdza A.Kalvītim nodrošināt Aizsargjoslu likuma ievērošanas pārbaudi attiecībā uz Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslu.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija šā gada 22.marta vēstulē solījusi atbildi organizācijām sniegt līdz 2006.gada 13.aprīlim, taču tāda joprojām nav saņemta. Premjers vēstulē informēts, ka šādi ministrija pārkāpj likuma “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” noteikumus. Sabiedriskās organizācijas pērn norādījušas, ka likums pārkāpts un krasta kāpu aizsargjoslā nelikumīgās darbības atļauj vai vēlāk cenšas legalizēt pašvaldības. Organizācijas uzskata, ka neilgtspējīgas pašvaldību saimniekošanas dēļ, pieļaujot vides prasību ignorēšanu un privāto apbūvi tik tuvu krastam, ne tikai tiek nodarīts neatgriezenisks kaitējums dabai, bet arī unikālajiem rekreācijas un tūrisma resursiem, kas varētu nodrošināt piekrastes pašvaldību attīstību.
Galvenās problēmas identificētas plānošanā, būvniecībā un pašvaldības zemes apsaimniekošanā. To esamību skaidri uzrāda nesenie notikumi Rucavā, Liepupē, Sakas novadā, Jūrmalā un citur. “Delna” norāda, ka pašvaldības nav bijušas spējīgas sakārtot piekrastes jautājumus un līdzšinējā valsts iejaukšanās bijusi novēlota un neefektīva. Organizācija pauž uzskatu, ka nepieciešama aktīva valsts rīcība, lai nepieļautu turpmākas nelikumības piekrastē.
Savukārt skolotāja, Vides aizsardzības kluba Piekrastes programmas vadītāja un Latvijas Zemes draugu padomes locekle Guna Grimsta savā vēstulē A.Kalvītim norāda, ka sabiedrība lūdza Ministru prezidenta palīdzību pārtraukt jau aktīvi uzsāktos un nākotnē ieplānotos kāpu apbūves procesus, tādēļ arī viņš aicināts apmeklēt Pāvilostu. A.Kalvītis esot izteicis viedokli, ka, apbūvējot kāpu, tā netiks izpostīta, lai gan tas ir pilnīgi nepareizs secinājums, jo kāpas kā dabas objekta vērtība tiek pilnībā iznīcināta ar apbūvi un aktīvu un lielas ietekmes cilvēku saimniecisko darbību. “Pārsteidza arī apgalvojumi par to, ka tieši sabiedrisko organizāciju pārziņā nododami jautājumi par kāpas saglabāšanu, lai gan, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, šie jautājumi ietilpst valsts un pašvaldību pārziņā,” norāda G.Grimsta, joprojām cerot uz aktīvu premjera rīcību Pāvilostas pelēko krasta kāpu aizsardzībā un Pāvilostas jauniešu izteikto priekšlikumu izvērtēšanā.