Rucavas evaņģēliski luteriskā draudze turpina sava dievnama remontdarbus. Cilvēki atsaukušies aicinājumam ziedot, un tādejādi sakārtota mācītāja Kamola kapavieta un salabota baznīcas fasāde, pastāsta prāvests Ainārs Janskalže.

“Kamola kapavietai nesaziedoja tik, cik vajadzīgs. Taču uzturēt to kārtībā tāpat ir draudzes pienākums,” stāsta prāvests.

Mācītājs Pēteris Kamols kalpoja Rucavā no 1934. līdz 1948. gadam. Rucava bija viņa vienīgā darbavieta Latvijā, jo P. Kamols bija kalpojis Krievijā, kur viņu par pretvalstisku darbību apsūdzēja padomju režīms un sodīja ar spaidu darbiem. 1933. gadā viņu apmainīja pret kādu Latvijā apcietinātu komunistu. Otrā pasaules kara gados P. Kamolu apcietinājumā turēja arī vācieši – kā līdzzinātāju viņa bērnu bēgšanai uz Zviedriju, vēsta portāls nekropole.info.

Rucavas centra kapos mācītāja kapavietai bija nepieciešams salabot apmalītes. “Pieminekli draudze uzlika jau 60. gados, tas ir pamatīgs un stāvēs vēl vismaz 150 gadus,” domā A. Jaunskalže.

Savukārt dievnama fasādi bojājis vējš, lietus un sniegs. Izdrupušās vietas tagad ir salabotas. Pagājušajā gadā Rucavas dievnamam atjaunoja jumtu, taču remonti ar to neesot beigušies. “Nākotnē būs jādomā par torņu seguma maiņu. Tāpat draudzei būs jāiegulda līdzekļi ērģeļu remontā. To visu var darīt pakāpeniski,” uzskata prāvests.

“Priekš mazas lauku draudzes ir labi,” A. Jaunskalže atbild uz jautājumu, cik liela pašlaik ir draudze.

Taču nākotne viņam nešķietot brīnišķīga gaidāmās reformas dēļ. “Jaunajā novadā sāksies skolu slēgšana, un tad nekādu perspektīvu nav. Tepat Liepājas rajonā ir redzams – kur skolas nav, tur 10-15 gadu laikā nekā vairs nav. Esmu bijis dažas reizes klāt, kad runājis ministrs (VARAM ministrs Juris Pūce – L. K.), un nerodas iespaids par demokrātiju,” uzskata prāvests.