Gramzdas luterāņu draudze apņēmusies atjaunot baznīcu, kas ir viena no vecākajām Kurzemē. Dievnams tika sagrauts jau Otrā pasaules kara pirmajos mēnešos, taču toreiz to atjaunoja. Bet kara beigās to vēlreiz nopostīja. Šo ieceri gramzdenieki loloja jau ilgus gadus. Nu beidzot, pateicoties draudzes priekšnieka, Priekules uzņēmēja Vaclova Kadaģa neatlaidībai, viņa ilggadējās priekšgājējas Ilmas Engelmanes, mācītāja Raita Šrēdera un citu domubiedru atbalstam, smagais vezums sakustējies.

Tas laiks esot pienācis

Draudzes priekšnieks, kurš šajā amatā ievēlēts pirms trīs gadiem, ir pārliecināts, ka ieceri atjaunot baznīcu katrā ziņā izdosies īstenot. Viņaprāt, tas varētu notikt trīs līdz četros gados, jo darbs jau faktiski esot sācies. Vispirms sakārtošot torni, kas daļēji saglabājies. Daļa būvmateriālu jau atvesti. Ar tiem pietikšot, lai tornim uzliktu jumtu. Tāpat šovasar paredzēts uzcelt šķūni, kur kokmateriāli tiks izžāvēti, lai tos varētu lietot celtniecībā.

Sākumā licies, ka baznīcu atjaunot varēs ātri, taču izrādījies, ka idejas piepildījumam ir vajadzīgs savs laiks. Viss esot Dieva rokās. “Tagad tas laiks ir pienācis,” sprieda darbīgais vīrs, kuram Gramzdas pagastā dzīvojot gan piederīgie, gan daudzi domubiedri.

Dievnamu izlemts atjaunot tajā pašā vietā, ko vietējie iedzīvotāji bija izraudzījušies jau 16.gadsimtā. Turklāt jauno baznīcu izdomāts iebūvēt starp skarbos vēstures vējus pieredzējušajiem akmens un ķieģeļu mūriem, tos saglabājot kā vēstures pieminekli. Tādu variantu ieteicis Skrundas mācītājs Martins Samms, kurš esot diplomēts arhitekts. Draudze ļoti priecājas par notiekošo, jo tajā joprojām darbojas cilvēki, kas baznīcā pirms kara kristīti un salaulāti, pastāstīja V.Kadaģis.

Arī mūsdienās dievnams neesot aizmirsts. Drupās izveidota nojume, zem kuras vasaras mēnešos notiek dievkalpojumi, bet ziemā baznīcēni pulcējoties kādā mājā vai pagasta Kultūras namā. Šajā ziņā Gramzdas dievnams, kur, neraugoties uz drupām, tomēr notiek lūgšanas, tiekot uzskatīts par unikālu visā Latvijā.

“Mūsu baznīcai, kas bija vienkārša, bet skaista, aizvadītais karš vēl nav beidzies. Tāpēc darīsim visu, lai tas dievnamam tomēr beigtos,” sacīja V.Kadaģis. Atbalsta viņam netrūkstot. Iespēju robežās pretimnākšanu neliedzot pašvaldība, draudzes priekšnieks pauda cerību, ka arī novadā viņu sapratīs, jo priekulniekiem esot pieredze līdzīgu projektu realizēšanā. Atsaucīgs bijis arī bijušais kultūras ministrs Ojārs Spārītis.

Nodibināts baznīcas atjaunošanas fonds

Tagad tapis ne tikai vīzijas projekts, bet iegūta skaidrība, kā nodrošināt baznīcas atjaunošanai nepieciešamos līdzekļus. Draudzes īpašumā pavisam ir 52 hektāri zemes. Šajās platībās ietilpst gan aramzeme un meži, gan prāvas grants atradnes, kur jau veikta izpēte. Daļu no tām esot plānots pārdot, bet daļa tikšot pietaupīta, lai izlietotu gan celtniecības vajadzībām, gan finansējuma nodrošināšanai. Esot nodibināts arī baznīcas atjaunošanas fonds. Viens no pirmajiem tam līdzekļus ziedojis Aizvīķu pusē strādājošais zemnieks Arvīds Samats, savu artavu atvēlējusi V.Kadaģa zemnieku saimniecība “Ābeļnieki” un vairāki citi ziedotāji. Iegūtie līdzekļi lieti noderējuši dokumentu sakārtošanas mērķiem.

Gramzdas draudzē pašlaik darbojoties 34 baznīcēni. Dievkalpojumi notiekot divreiz mēnesī. Rajonā pazīstams Gramzdas draudzes koris, kurā dzied 15 cilvēku. To vada Skaidra Klasiņa, bet diriģenta pienākumus reizēm uzņemoties arī Kārlis Klucis. Kora repertuārā esot tikai garīgas kristiešu dziesmas, un gramzdenieki snieguši koncertus gandrīz visās rajona baznīcās. “Dziedāt un slavināt Dievu mums patīk,” novēlot visiem gaišas un priecīgas Lieldienas, teica Gramzdas draudzes priekšnieks.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

“Galvenais ir ticēt. Tad visi plāni piepildās,” pamācīja Vaclavs Kadaģis.