Aizputes novadpētniecības muzejā līdz 6. augustam iespējams apmeklēt izstādi, kurā izliktas divas bijušā aizputnieka Roberta Kulpes privātkolekcijas. Tās piedāvā iepazīt Dziesmu svētku vēsturi, kā arī naudu Latvijā un pasaulē, informē Aizputes novadpētniecības muzeja vadītāja Jolanta Berga.

R. Kulpe ir dzimis Kalvenē, taču dzīvojis Aizputē līdz pat laikam, kad devies dienestā armijā. Pirmā viņa darba vieta bijusi Aizputes alus darītava, kurā nostrādājis divus gadus. “Kad es mammai pateicu, ka strādāšu alus darītavā, viņa bija ļoti sašutusi, jo negribēja, lai iemācos dzert. Bet es dzert neiemācījos,” smejoties pastāsta kolekcionārs. Toties dziedājis korī un piedalījies Dziesmu svētkos, turklāt vairākkārt. “Tā ieguvu nozīmītes. Kāds vēl savu atdāvināja, un aizsākās mana kolekcija,” atklāj Roberts Kulpe. Vēl viņš piemin, ka tagad nozīmītes dāvā tikai diriģentiem, dalībniekiem tādas vairs nedodot, tāpēc arī krāšana apstājusies. “Tagad dalībniekus priecē tikai aproces, bet tas jau vairs nav interesanti,” turpina seniors, kurš izmācījies par galdnieku, visu mūžu nostrādājis Rīgas 17. profesionāli tehniskajā mākslas vidusskolā un tagad dzīvo Ikšķilē.

Kulpes kungam kolekcijā ir pat Ulmaņlaika un senākas dziesmusvētku nozīmītes. Dziesmu svētku vēstures ekspozīcijā apskatāmi arī tautas tērpi, bet tie neesot viņa. R. Kulpe tos ieguvis no Ikšķiles baznīcas kora: “Man koristi ieteica, ka kolekciju vajagot papildināt ar tautas tērpiem, bija ar mieru pat aizdot.” Uz Aizputi gan esot aizvesti tikai četri tērpi, jo visus nogādāt nebija fiziski iespējams. Tomēr visi tie ir izjutuši Dziesmu svētku atmosfēru, kāds ir pat paštaisīts, vēl no 1870. gada.

Pavisam kolekcijā ir vairāk nekā 400 eksponātu, turklāt ne tikai no vispārējiem Dziesmu svētkiem, bet arī no skolu jaunatnes, studentu, pilsētu, novadu, atsevišķu koru un ārzemēs dzīvojošo tautiešu organizētajiem dziesmu svētkiem: nozīmītes, programmiņas, ieejas biļetes, dziesmu grāmatas un cita atribūtika. “Pati vērtīgākā ir Dziesmu svētku nozīmīte no pašiem pirmajiem svētkiem, kas bija 1843. gadā. Arī grāmatiņa – tajā ir visi koristi un diriģenti,” palepojas R. Kulpe. Vēl ļoti vērtīgas esot novadu dziesmu svētku nozīmītes.

Otra R. Kulpes kolekcija ir dažādu valstu nauda. Interese par numismātiku viņam radusies jau ļoti sen. Uzmanību piesaistījušas interesantas, savdabīgas monētas un naudas zīmes no seniem laikiem vai svešzemju valstīm. Pakāpeniski kolekcija izveidojusies tik plaša, ka caur to iespējams iepazīties ar dažādu tautu ekonomisko un politisko situāciju. J. Berga pastāsta, ka kolekciju veido banknotes un monētas no Latvijas, Eiropas, Āzijas, Āfrikas, Ziemeļamerikas, Dienvidamerikas, Austrālijas un Okeānijas. “Nauda no Pirmā pasaules kara laikiem, Ulmaņlaiku un pilsētu nauda, ar kuru varēja norēķināties tikai konkrētajā pilsētā – Liepājā, Jelgavā, Ventspilī vai citur. Ļoti vērtīga ir arī polimēru nauda, jo tā ir no plastmasas, piecas reizes izturīgāka par papīru un grūti viltojama,” lepni pastāsta kolekcionārs. Viņš domā, ka tā ir ļoti interesanta un skaista vēsture, kuru vērts izzināt ikvienam.

Jautāts par kolekciju nākotni, Kulpes kungs atbildēja, ka Dziesmu svētku kolekciju atstās mantojumā meitai, bet naudas kolekcija tiks dēlam. “Viņi man ļoti daudz ir palīdzējuši, meklējuši vēl kolekcijā nebijušas lietas,” stāsta R. Kulpe. Iespējams, ka pēc laika viņi tās uzdāvināšot kādam no muzejiem.

Abu kolekciju izstāde ceļo cauri visai Latvijai, tai līdz brauc arī ierakstu grāmata, kur atrodami ieraksti no katras pilsētas, kurā Kulpes kunga dārgumi ir pabijuši.