Trešdien, 13.jūnijā, Vērgales bibliotēkā atvēra rakstnieka Tāļa Vaidara stāstu grāmatu “Katram sava”. Vērgalē tāpēc, ka te dzīvojuši viņa vecvecāki, te bijušas bērnības takas. “Laika gars un izjūtas, lasot šo grāmatu, aiznes pirms vairākiem gadu desmitiem. Un tomēr šie stāsti tikpat labi varētu būt uzrakstīti arī šodien – tik mūsdienīgi tie ir – par mīlestību, par nemīlestību, par to, cik maz mēs viens par otru zinām, kā dzīvojam viens otram garām,” saka skolotāja Iveta Vanaga. Viņa nolēmusi turpināt izzināt T.Vaidara daiļradi. “Pirmkārt un galvenokārt tāpēc, ka tā saistīta ar Vērgali.”

Uz atvēršanas svētkiem sanākušajiem lasītājiem par T.Vaidaru stāstīja viņa atraitne, Saeimas deputāte Anta Rugāte – viņa glabā un apkopo rakstnieka atstāto literāro mantojumu, rūpējas par tā izdošanu. Uz tikšanos viņa bija atbraukusi kopā ar savu un T.Vaidara mazmeitu. Un ļoti personiskām atmiņām – par vīra dienasgrāmatām, par lielajām plaukstām, par opija pudelīti, kas remdējusi slimības sagādātās ciešanas.

Stāstu fragmentus lasīja Vērgales dramatiskā kolektīva dalībnieces Benita Baltrune un Velga Freimane.

T.Vaidara dzimto “Čabu” Vērgalē gan vairs nav, nav pat vairs ceļa, kas uz tām vedis. A.Rugātei kopā ar Vērgales muzeja vadītāju, skolotāju Mirdzu Sīpolu un sirmo vērgalnieci Ilzi Ginteri izdevies atrast vien pakalnu, kur mājas atradušās.

Bet Vērgale palikusi ne tikai T.Vaidara atmiņās, bet arī daiļradē. Piemēram, savā līdz šim nepublicētajā romānā “Rudieši” viņš tēlojis Vērgales pusi puikas acīm.

Jau rakstījām, ka grāmatas “Katram sava” atvēršanas svētki jūnijā tika rīkoti arī Nīcā un Liepājā.