Pagājušās nedēļas beigās pēc vasaras darba atkal kopā pulcējās rajona bitenieki. Izgaršojot Austrālijas kolēģu ievākto eikaliptu medu, ko bija atvedusi Latvijas Biškopības biedrības pētniece Ineta Eglīte, viņi sprieda par kooperatīvās sabiedrības dibināšanu un pauda gatavību nepieļaut nelikumīgu ķimikāliju lietošanu rajona laukos.

Iebilst pret ķimikāliju pārmērīgu lietošanu

Par to, ka indīgu vielu pielietošana laukaugu apstrādē paplašinās, sūdzējās vairāki dravu īpašnieki. Lažas pagasta zemnieku saimniecības “Īpašas” saimnieks aizputnieks Ilgmars Petrovics pastāstīja, ka Dānijas lauksaimnieki pat liekot saviem strādātājiem ar parakstu apliecināt, ka neizpaudīs sabiedrībai, ar kādām ķimikālijām tiek apsmidzināti sējumi, lai vērstos pret nezālēm, slimībām un kaitēkļiem. Šāda rīcība jau pati par sevi vieš aizdomas, ka svešzemnieku lielsaimniecībās tiek pielietoti Latvijā izmantošanai aizliegti līdzekļi. Bet kas to pārbaudīs? Citi dravnieki viņam piebalsoja, sakot, ka pāris nedēļu pirms ražas novākšanas daži no ārzemniekiem, kas mūsu rajonā iegādājušies zemes, graudaugu druvas apsmidzina ar raundapu.

Protams, tāda izrīkošanās nepaliek bez sekām. Vairāki rajona bitenieki savos stropos konstatējuši bišu skaita strauju samazināšanos, bet kāds vecāks vīrs teica, ka medū atradis bojā gājušas varrozes ērcītes, un ne jau tikai vienu vai divas. To skaits esot ievērojami lielāks. Viņš sūdzējās arī par to, ka ienesumam piemīt nelāga smaka. Tas nozīmē tikai to, ka ir cilvēki, kuri rīkojas nelikumīgi. Viņu moto līdzinoties tautu tēva izplatītajam sauklim: “Ir bites, ir problēmas, nav bišu – nav problēmu!”

Bitenieki sola celt troksni

Latvijas Biškopības biedrības pētniece Ineta Eglīte gan skaidroja, ka tam, lai Latvijas laukos netiktu pielietoti aizliegti preparāti, sekojot Augu aizsardzības dienests, bet lauksaimniekiem esot jāiesniedz informācija, kādas ķimikālijas viņi iegādājušies un kur tās izmantotas. Tomēr viņa nenoliedza, ka šos nosacījumus ir iespējams neievērot.

“Ja būs nepieciešams, mūsu biedrības Liepājas nodaļa strikti nostāsies pret ķimikāliju pielietošanas noteikumu pārkāpējiem. Mēs varam sacelt lielu troksni,” brīdināja rajona dravnieku vadītājs Māris Romanovs. To dzirdot, Biškopības biedrības valdes locekle un Kurzemes koordinatore Baiba Tikuma piekodināja, ka pirms skandāla taisīšanas dravniekiem gan vajadzētu sakārtot pašiem savas saimniecības un pasacīt, kuros krūmos stropi ir izvietoti. Informācijai par to esot jābūt pieejamai.

Izveido kooperatīva dibinātāju grupu

Saieta turpinājumā bitenieki pievērsās kooperatīvās sabiedrības dibināšanai. Kā paskaidroja rajona dravnieku vadītājs, tas neietilps nodaļā, bet būs patstāvīga struktūrvienība ar savu valdi un statūtiem.  Tāpat kooperatīvā sabiedrība nenodarbošoties ar ražošanas lietām. Ar tām, soli pa solim piesaistot Eiropas Savienības līdzekļus, kā savā priekšlasījumā saieta dalībniekiem mācīja biedrības biroja vadītāja Rita Vītola, tāpat kā līdz šim, arī turpmāk vajadzēs tikt galā pašiem biteniekiem, bet kooperatīvs būs tas, kas palīdzēs realizēt saražoto medu. Ievākums tikšot savākts vienkopus, fasēts un pārdots tirgotājiem. “Ja būsim noslēguši līgumus par piegādēm ar veikalniekiem, slimnīcām vai bērnudārziem, mums tie būs jānodrošina ar produkciju nepārtraukti visu gadu,” uzsverot atbildību, kas visiem jāuzņemas, sacīja Māris Romanovs.

Kā bija paredzēts, bitenieki izveidoja kooperatīva dibināšanas darba grupu. Tajā ievēlēja durbenieci Adeli Baltāviču, liepājnieci Artu Vecbaštiku un tadaiķnieci Solveigu Jansoni. Viņu pirmais uzdevums – doties pieredzes braucienā uz Ogri. Tur darbojas pazīstamā bitenieka Andreja Miža vadīts kooperatīvs. Viņš apsolījis iepazīstināt liepājniekus ar visām sabiedrības vaidošanas un dibināšanas finesēm.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Bitenieki izgaršo eikaliptu medu, ko no Austrālijas atvedusi pētniece Ineta Eglīte (no labās).