Vēsts, ka vasarā beidzas termiņš, līdz kuram nepieciešams
uzbūvēt modernu mēslu krātuvi, satraukusi daudzus lauksaimniekus. Tomēr
“Kurzemes Vārds” izpētīja, ka likumdošanā nav punkta, kas arī pēc tam
aizliegtu veidot pagaidu krātuves uz lauka.

“Būtībā situācija nav tā labākā,” uzskata nozares ministrs Jānis
Dūklavs. Viņš norāda, ka no brīža, kad par nepieciešamību izbūvēt mēslu
krātuves tika paziņots ar noteikumu spēku, pagājis jau desmit gadu. Turklāt
vides ministram Raimondam Vējonim ar Briseli jau trīs reizes izdevies sarunāt,
ka termiņš tiek pagarināts.

Lauku atbalsta dienesta direktore Anita Helviga brīdina, ka turpmāk tie,
kuri nebūs izpildījuši šo prasību, vairs nevarēs saņemt Eiropas Savienības
fondu atbalstu: “Lai dabūtu traktoru, vispirms vajadzēs uzcelt
krātuvi.” J. Dūklavs piebilst. Modernizējot lopu novietnes, jautājums par
mēslu krātuves esamību būs pirmais. Vides prasības ir primārais, uz ko skatās
Eiropa, papildina A. Helviga.

“Protams, mēslu krātuves varēja sakārtot desmit gadu laikā, bet mūsu
apstākļos mazajiem lauksaimniekiem nekad nav liekas naudas, lai to ieguldītu
šādā lietā. Neesam tik pārtikuši, lai to izdarītu pirms termiņa,”
piensaimniecības kooperatīva “Nadziņi 1” vadītāja Anita Pelude
skaidro, kādēļ lauksaimnieki gaidījuši līdz pēdējam brīdim. Modernas mēslu
krātuves izbūves izmaksas ir aptuveni 60 tūkstoši eiro.

Bet zemkopības ministrs viņai oponē – bija programmas, kuru iespējas
izmantojot, krātuves varēja faktiski par velti uzbūvēt, taču tas tika palaists
garām. Arī piedāvājums krātuves būvēt ar ļoti lielu Eiropas atbalstu maz tika izmantots.
Tagad tiek piedāvāta pēdējā iespēja to izdarīt. Lauku atbalsta dienests
izsludinājis projektu iesniegumu pieņemšanu kūtsmēslu krātuvju būvniecībai,
rekonstrukcijai, materiālu un iekārtu iegādei. Pieteikumus pieņems līdz 9.
jūnijam. Kopējā atbalsta summa ir četri miljoni eiro. Lēmumus par projektu
apstiprināšanu LAD pieņems līdz 30. septembrim. Bet astoņus mēnešus vēlāk tam
jau jābūt īstenotam.

Pārejas periods
beidzas 27. jūlijā, atgādina Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks
Aivars Lapiņš. Kūtsmēslu krātuves ir nepieciešamas tajās lopkopības saimniecībās,
kurās ir vairāk par piecām dzīvnieku vienībām īpaši jutīgā teritorijā vai
vairāk par 10 dzīvnieku vienībām pārējā Latvijas teritorijā. Uz Liepājas
apkārtnes novadiem attiecas lielākais skaitlis.

“Vides
pārvalde varēs ne tikai braukt un konstatēt, bet arī pieprasīt uzlabot
prasības. Ja neko nedarīs, būs soda naudas,” piedraud J. Dūklavs.
Publikācija kādā no nacionālajiem laikrakstiem, kur par šiem jautājumiem
izvaicāta Valsts vides dienesta Uzraudzības departamenta direktore Inese
Kurmahere, satraukusi Rucavas novada lauksaimnieci un lauksaimniecības konsultanti
Laimu Veidemani. Rakstā minēts – ja rīkojums netiks pildīts, fiziskai personai
var piemērot administratīvo sodu līdz 700 eiro, juridiskai personai – līdz
4300. “Par ko? Par to, ka es strādāju?” sašutusi ir L. Veidemane.
Viņa uzskata, ka stingrāki nosacījumi mēslu novietnēm ir nepamatoti.
“Neviens zemnieks mēslu čupu pie upes neliek!” Mēslu krātuves būvēšanu
lauksaimniece sauc par zemē nosviestu naudu. Tā vietā, lai līdzekļus ieguldītu
jaunas tehnikas iegādē vai cita veida attīstībā, tagad nepieciešams maksāt par
it kā Eiropas pieprasītu projektu.

“Mēs
sponsorēsim cementa ražotājus,” viņa uzskata. Graudu audzētāji un biogāzes
ražotāji ar izmantoto ķīmiju videi nodara daudz lielāku kaitējumu. “Kamēr
viņi neuzliks saviem laukiem bortus, es arī nelikšu.”

L. Veidemane audzē
gaļas liellopus, tomēr arī uz viņas saimniecību attiecas prasība par mēslu
krātuves būvniecību. Noteikumos nav šķirots, kādiem lopiem tā ir nepieciešama
un kādiem nav. “Bet ko es tur likšu?” viņa ir neizpratnē.

Eiropas Komisijai
ir aizsūtīts lūgums atcelt prasību liellopiem, kas ganās ārā vairākus mēnešus
gadā, informē Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta
Lauksaimniecības resursu nodaļas speciāliste Ļubova Tralmaka. Atbilde tiek
gaidīta līdz ierēdņu vasaras atvaļinājumam. ZM speciāliste piebilst: Valsts
vides dienests ir norādījis, ka apkārt angāram, kur dzīvnieki tveras no vēja un
lietus, mēslu ir daudz, parasti zeme nomīņāta un mēslu ir vairāk. 

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 23. maija numurā.

#kvards-20140523-06#