Savukārt 8. novembrī pulksten 11 Bārtas muzejā atklās piemiņas izstādi ilggadējam ansambļa vadītājam Zigurdam Rukutam, kuram 19. novembrī atzīmēs 90. gadskārtu.

Pasākuma laikā uzstāsies Bārtas etnogrāfiskais ansamblis, Rucavas etnogrāfiskais ansamblis, Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis, Nīcas etnogrāfiskais ansamblis, folkloras kopa “Atštaukas”, folkloras kopa “Druvas Zemturi”, folkloras kopa “Vydsmuiža”, folkloras kopa “Traistēni”, folkloras kopa “Sītava”, folkloras kopa “Dreņģeri”, Mosēdas kultūras centra folkloras kopa, Klaipēdas latviešu biedrība “Atpūta” un kapela “Kalnu spēlmaņi”.

“Kā dziedam ansamblī – ārtas ciemīns mačs ciemīnis, Bet diženi turējās! Tāpēc uz svētkiem gaidām ikvienu, kam tuva latviešu tautas dziesma. Un īpaši gaidīti visi, kas paši ir darbojušies kolektīvā,” uz svētkiem aicina Bārtas etnogrāfiskā ansambļa vadītāja un Bārtas kultūras pasākuma organizatore Gunta Klievēna.

Uzziņai

1929. gadā bārtenieks Jēkabs Ķīburs sapulcina kopā savas dzimtās puses ļaudis, lai pēc mātes māsas un sievas nostāstiem iestudētu uzvedumu “Kāzas Dižgūdos”. Uzvedums veidots pēc Bārtas folkloras tradīcijām un tā paša gada Ziemassvētkos Liepājā Latviešu biedrības namā notiek etnogrāfiskā uzveduma pirmizrāde. Šis arī tiek uzskatīts par ansambļa pirmsākumu.

1955. gadā J. Ķībura vadībā kolektīvs piedalās Latviešu Mākslas un literatūras dekādē Maskavā.

J. Kīburs ir savācis un nodevis Latviešu folkloras krātuvei vairāk nekā 5000 vienību par Bārtas folkloru.

1971. gadā kolektīva vadību uzņemas ansambļa ilggadējais dalībnieks Zigurds Rukuts, kurš ne tikai māca Bārtas dziesmas un dejas, bet arī izgatavo meitu zīļu vainagus, izauž Bārtas brunčus un villaines, izšuj Bārtas krāšņos kreklus un uzauž sarkanbaltsarkano Latvijas karogu, kuru Bārtas etnogrāfiskais ansamblis paņem līdzi uz Maskavu 1988. gada augustā, kur Bārtas etnogrāfiskais ansamblis pārstāv Latviju starptautiskajā folkloras festivālā.

No 1995. gada ansambļa vadību pārņem kultūras nama vadītāja Gunta Klievēna.

Bārtas etnogrāfiskais ansamblis ir piedalījies visos folkloras festivālos “Baltica” Latvijā un 1993. gadā Lietuvā.

Ar Bārtas dziesmām pabūts gan Latvijā, gan Lietuvā, Vācijā, Polijā.

Kolektīvs divas reizes saņēmis Lielo Folkloras gada balvu.

Bārtas etnogrāfiskā ansambļa lielā ieguldījuma un devuma Bārtas folkloras saglabāšanā, Bārtas kultūrtelpa 2023. gadā iekļauta Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Bārtas etnogrāfiskā ansambļa priekšdziedātāja Līvija Otaņķe ir saņēmusi Latvijas folkloras biedrības balvu “Austras koks” par mūža ieguldījumu folkloras kustībā un kopš 2024. gada saņem VKKF Mūža stipendiju.