“No Nidas līdz Jūrmalciemam ir visvairāk, no Liepājas uz augšu nav tik daudz,” viņš norāda. Iemeslus roņu nāvei viņš nezinot, pieļauj, ka varbūt sapinušies zvejnieku tīklos.

Komunālais dienests cenšoties laikus savākt beigtos dzīvniekus. “Informācija nāk no visurienes – no Valsts vides dienesta, no Dabas aizsardzības pārvaldes, kuriem daudzi zvana, iedzīvotāji ziņo arī pašvaldībai,” pauž E. Bertrams.

Ja kādā vietā vienlaikus izskaloti vairāki beigti roņi, tas liecina, ka dzīvnieki gājuši bojā jūrā, skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāve Ilze Reinika. “Skaidrus nāves iemeslus var noteikt tikai zoologa ekspertīze, kas šobrīd netiek veikta. Līdz ar to varam tikai minēt, kas ir roņu nāves iemesli. Tie var būt gan saskarsme ar kādu ūdens transportlīdzekli, gan nāvējošs savainojums, gan sapīšanās tīklos utt. Bez konkrēta roņa apskates un izvērtējuma grūti spriest,” viņa stāsta.

DAP eksperti norāda, ka pēc šī brīža informācijas varot atmest vienu no iespējamiem nāves iemesliem, proti, saslimšanu, kas ir laba ziņa vietējiem iedzīvotājiem un pludmales viesiem.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.