liepajniekiem.lv
Zinot skudrulauvas kukaiņa dabu, – tas rok piltuvveida bedrītes un gaida, kad tajās iekritīs medījums, – tā arī šis tēls nomedīs Bernātu apmeklētāju sirdis, lai viņi te atgrieztos atkal un atkal, saka bernātnieki – biedrības ”Mēs Bernātiem” vadītāja Diāna Ansule un mākslas cienītājs Visvaldis Vecvagars.
Nepavisam līdzīgs kā dabā
”Zinu, kāds izskatās īstais skudrulauva dabā, bet šis nepavisam nav līdzīgs!” sirsnīgi smaidot un smejoties saka Rucavā dzīvojošais mākslinieks Jānis Žīmants, kurš sava darba augļiem ir klāt no sākuma līdz beigām – no koka bluķa sameklēšanas līdz pat gatavās skulptūras uzstādīšanai. ”Koks jau vietējais – dabūju to Ģeistautos (apdzīvota vieta Rucavas pagastā – aut.),” teic mākslinieks.
Kad tīrītas elektrolīnijas, viens no izzāģētajiem kokiem bijis arī šis ozols. Darbā meistars izmantojis gan senās kokamatniecības un mākslas metodes, darbojoties ar rokas instrumentiem zāģi un kaltu, gan arī pielietojis elektriskos instrumentus, kas darbu ar koku padara ērtāku un ātrāku. ”Kāds mēnesis pagāja, līdz tapa,” saka mākslinieks.
Skudrulauva pilnībā bijusi mākslinieka interpretācija, balstoties uz to, kādas asociācijas raisa žiperīgā un gudrā kukaiņa nosaukums. Tādēļ koktēlniecības mākslas darbā redzams tēls ar lauvas galvu, četrām kājām, bet ar skudras ķermeni. ”Kāds gan skudrulauva varētu izskatīties?” piebilst mākslinieks.
J. Žīmanta darbu pazinēji piebilst, ka darbā redzama arī līdz šim tapušo darbu tematika, vaibsti un mākslinieciskās izpausmes.
”To, kā skulptūra izskatās, ir pilnīgs mākslinieka domu lidojums! Viņš izdalījis kukaiņa nosaukumu divās daļās – skudra un lauva,” uzsver. D. Ansule.
”Mēs izvēlējāmies tādu tēlu, kas rosinātu uzdot jautājumus un raisītu interesi,” saka bernātnieks V. Vecvagars. ”Izcili, Jāni!” ieraugot skulptūru, viņš izsaucas.
Vides aktīvists Andris Maisiņš, kurš darbojas biedrībā ”Mēs Bernātiem” un agrāk šeit dzīvojis, un Bernātus turpina popularizēt kā vides gids, piebilst, ka tūristiem bieži uzdod jautājumu: ”Vai pie mums Latvijā mīt lauvas?” Visbiežāk atbilde būs ”nē”, cits padomās un aizdomāsies, ka tomēr ir ko dzirdējis, taču daudziem skudrulauva ir jaunatklāts fakts par Latvijas dabu.
A. Maisiņš ieradies palīdzēt vietējiem vīriem – Arnim Ansulim un Raivim Plāciņam – ar skulptūras uzstādīšanu.
”Mēs izvēlējāmies skudrulauvu, jo skudras ir visur, arī pie mums Bernātos,” sāk stāstīt D. Ansule. Bernātos atpazīstamību guvis skudras simbols, kurš ir ciešā saiknē ar kafejnīcu ”Bernātu dzintariņš”, kurai skudriņa ir iekļauta tās logo.
”Skudrulauvas Latvijā ir retāk sastopamas, bet tās mīl tieši Bernātu dabu! Veidojam stāstu par interesantu kukainīti, kurš izrok piltuvveida bedrītes smiltīs. Kad pastaigā par smilšainām vietām, var saskatīt it kā sapilējušas pilītes. Bet tas ir šis īpašais kukainis, kurš ierokas smiltīs un gaida savu medījumu. Maziņš, pat varētu teikt, necils kukainis, kas kļūst cēls, kad pārtop par spāri!
Bernāti ir tik īpaša vieta, ka līdzīgi kā skudrulauva – tie ievelk pie sevis. Kas reiz šeit ir atbraucis, to iemīl pa īstam un līdz kaulam, tādēļ nolemj noenkuroties vai atgriežas atkal un atkal,” stāsta D. Ansule.
”Tā kā par skudrulauvām joprojām ir maz dzirdēts un tas ir dzīvē neieraudzīts radījums, biedrībā izlēmām, ka skudrulauva radīs intrigu, lai uz šejieni brauktu!” vēl vienu iemeslu izvēlei pamato D. Ansule.
Arī lāpsta tūristu bedres rakšanai
Skulptūra ir vairāk nekā 500 kilogramu smaga, vērtē J. Žīmants un D. Ansule, kura piebilst, ka četriem vīriem nav bijis pa spēkam ar rokām to iecelt piekabē, nācies izmantot sviras mehānismu.
Lai skulptūra Bernātu centrā stāvētu stabila un negāztos apkārt, kā arī skudrulauvam pēkšņi neizskaidrojamā veidā nepieaugtu kājas, izgatavota stabila betona pamatne ar stingru metāla stieni, uz kura skulptūru ar traktora pacēlāja palīdzību uzlikt virsū.
Beigās D. Ansule no automašīnas izceļ vēl vienu skulptūras svarīgu detaļu – koka lāpstu.
”Tā ir tā, ar ko skudrulauva raks to bedri tūristiem!” teic V. Vecvagars un jokojot uzsver, ka šis fakts turpmāk būs svarīga Bernātu leģendas daļa.
Skulptūra, kas ir Bernātu vizuāli informatīvais stends, tapusi, piesaistot līdzekļus no projekta ”Ceļā uz viedumu piekrastē”.
”Tā ir aktivitāte, kas norisinās sešās Latvijas vietās. Šī projekta laikā top arī Bernātu mājaslapa. Palika pāri līdzekļi, izlēmām uztaisīt savai dzīvesvietai vēl kaut ko noderīgu un foršu,” skaidro biedrības ”Mēs Bernātiem” vadītāja.
Biedrībā darbojas 20 aktīvie dalībnieki, no kuriem lielais vairums strādā tūrisma uzņēmējdarbībā.
”Šim tēlam būs loma mājaslapas reklāmā. Būs vēl izkārtne, uz kuras redzama informācija par Bernātiem, un kvadrātkods (QR), kuru noskenējot ar viedierīci, tas aizvedīs uz mājaslapu,” stāsta D. Ansule.
D. Ansule un J. Žīmants arī pastāsta, ka vēl taps papildinājums šim darbam – slīpumā izzāģēti koka klucīši, kas simbolizēs piltuvveida veidojumus dabā, kad kukainis rok bedri. Uz tiem būs pa burtam, veidojot uzrakstu ”Bernāti”. ”Būs tāds mazs stounhendžs,” saka mākslinieks.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
