Grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredz, ka bezmaksas reisu ieviešanai apdzīvotības blīvumam ir jābūt mazākam par 4,5 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru, informē Satiksmes ministrijā.

Iepriekš bija jābūt mazāk par četriem iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021. gadā iedzīvotāju blīvums (pēc faktiskās dzīvesvietas) toreizējā Rucavas novadā bija 3 cilvēki uz kvadrātkilometru, tātad pašreizējā Dienvidkurzemes novada Rucavas un Dunikas pagasts klasificējas norādītajam kritērijam. Tāpat visai reta apdzīvotība bija Pāvilostas novadā (5 cilvēki) un Vaiņodes novadā (7).

Pēc jaunā novada izveidošanas Dienvidkurzemē kopumā iedzīvotāju blīvums 2022. gadā ir 10 cilvēki uz kvadrātkilometru.

Izmaiņas veiktas, lai paplašinātu bezmaksas transporta pieejamību attālās vietās, taču tas nenozīmējot, ka tūlīt tas tiks darīts, skaidro V. Zaķis.

Lēmumus par jauniem maršrutiem un reisiem pieņems Sabiedriskā transporta padome. “Pagaidām ATD dienas kārtībā nav neviena [maršruta], ko paplašināt pēc šiem kritērijiem, jo jaunie noteikumi tikko ir pieņemti.

Tas neizslēdz nākotnē skatīties ne tikai uz Rucavas, bet arī citiem maršrutiem. Šobrīd es nevienu novadu ne pierakstītu, ne arī izrakstītu no bezmaksas maršrutiem,” viņš atzīmē.

Bezmaksas reisus parasti veicot tas pats pārvadātājs, kas šai novadā jau sniedz pakalpojumu. Ņemot vērā to, ka vasarā “Liepājas autobusu parks” nespēja nodrošināt visus reisus, satraukumam varētu būt pamats.

Tomēr V. Zaķis pauž, ka līdzšinējā praksē bezmaksas statusu iegūstot jau esoši maršruti. “Tas nepalielina šoferu skaitu. Grozījumi gan paredz, ka var tikt ieviesti jauni maršruti, tad gan var rasties papildu resursu nepieciešamība. Taču pirms jaunu reisu ieviešanas noteikti tiek apzināts, vai pārvadātājam ir resursi,” viņš saka. “Un tie nebūs kaudžu kaudzēm jaunu reisu, kas prasīs milzīgus resursus.”

2021. gadā bezmaksas braukšana Latvijā ieviesta četros maršrutos pilnā apmērā un 10 maršrutu 33 reisos. Mūspusē to nav. Jauninājums esot attaisnojies – pasažieru skaita palielinājums novērojams gandrīz visos attālajos pagastos.

“Tā plus zīme gan ir nosacīta, nav tā, ka šos reisus gāž riņķī. Iedzīvotāju skaits šajās vietās ir niecīgs, nav arī kam braukt,” uzsver V. Zaķis. “Tomēr cilvēki izmanto autobusus vairāk nekā līdz šim. Valsts šo veido kā sociālo funkciju, lai cilvēkam būtu kaut viens papildu iemesls palikt dzīvot tajā novadā.”

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.