Pāvilostas
biedrības “No idejas līdz attīstībai” darbības mērķis ir iesaistīt
novada jauniešus dažādās aktivitātēs un veicinātu viņu izaugsmi. Šāda
organizācija novadā ir vienīgā.

 Biedrības pirmsākumi
ir meklējumi 2009. gadā, kad skolotāja Inta Vīgante atsaucās jauniešu
izteiktajām vēlmēm pēc jaunām aktivitātēm savā novadā. Kopš tā brīža “No
idejas līdz attīstībai” ir piedalījusies dažādos projekta pasākumos, kā
arī izstrādājusi savus.

Nosaukums jauniešu
biedrībai ir radies samērā nejauši. “Kādā no sanākšanas reizēm teicām, ka
ideja mums ir, nu tad tagad attīstam,” iesmejas I. Vīgante. Pēcāk gan
ir bijis sarežģīti dokumentos rakstīt garo nosaukumu, tāpēc tā vietā tiek
izmantots biedrības akronīms – NILA. “Kad mums bija projekta atklāšana,
tad izskanēja vēlējums, lai tad mums idejas un darbi plūst kā upe Nīla,”
stāsta I. Vīgante.

Projekta ietvaros vēl
šo gadu biedrība pasniedz dažādas lekcijas – datorapmācības, kulinārijas,
rokdarbu un ielu vingrošanas –, kā arī citas. Vēl nesen izskanēja aicinājums
pieteikties darbā par lektoru kādā no nodarbībām. Visas vietas gan vēl nav
izdevies aizpildīt, taču samērā daudzas no tām ir aizņēmuši vietējie jaunieši. “Cik
mums tie resursi ir, tik ir. Datorapmācības pasniedzējs būs vietējais
iedzīvotājs, par kuru es pat nebiju iedomājusies. Par foto un video lietām
pieteicās tādi puiši, kas ir no Rīgas, bet vasarās dzīvo šeit Pāvilostā. Mēs mēģinām
sniegt arī ko tādu, uz ko paši jaunieši, iespējams, arī neatnāktu,” stāsta
I. Vīgante.

“Viens ir
projektu uzrakstīt, un, protams, ir prieks, ka to atbalsta, bet nākamās šausmas
sākas, kad tas ir jārealizē, kas ir diezgan smags darbs,” par projektu
izveidi un īstenošanu stāsta biedrības vadītāja. Tāpēc, sākot ar šo gadu,
I. Vīgantei organizēt pasākumus un piedalīties projektu izstrādē palīdz
Sintija Spriņģe. “Ļoti priecājos, ka man ir vietnieks, kam varu nodot
savus darbus. Vairāk tad palieku pie tiem papīrdarbiem un finansējuma,”
atzīst I. Vīgante. “Ir mums arī palīgi – puisis, kurš liek
informāciju mājaslapā, un meitene, kura kārto projekta dienasgrāmatu.”

Pēdējais pasākums,
kur līdz šim Pāvilostas jaunieši ir viesojušies, ir Nīcas Jauniešu diena. “Projekta
ietvaros braucām ciemos ar savu priekšnesumu un skatījāmies, pētījām, kā noris
šāds pasākums,” stāsta I. Vīgante.

“Nākamais
brauciens mums ir ieplānots uz Talsiem 22. martā, kur arī piedalīsimies Jauniešu
dienā – “Iekāp kedās”. Pēc pasākuma Nīcā man bija liels pārsteigums,
ka jaunieši nāca un vaicāja par to, kad būs nākamais brauciens,” stāsta
S. Spriņģe.

Vaicāta, vai,
apmeklējot vairākas Jauniešu dienas, nav bijusi vēlme tādu veidot arī Pāvilostā,
I. Vīgante atbild, ka jaunieši to labprāt vēlētos. “Doma jau viņiem
ir, bet jaunieši nesaprot, kas aiz tā visa slēpjas. Organizatoriskā puse ir
pamatīga. Vēl mēs plānojam aizbraukt uz Grobiņu paskatīties vikingu lietas, kā
arī uz Aizputi, kur viņiem ir ļoti spēcīga jauniešu organizācija.”

Dažādo nodarbību
laikā jaunieši ne tikai apgūst zināšanas, bet arī tiek iedrošināti veidot
diskusiju ar pasniedzēju un saviem vienaudžiem. “Vārds nodarbība vispār ieliek
zināmos rāmjos,” domīgi saka S. Spriņģe. “Mums tās vairāk ir kā
diskusijas. Nav kā skolā, kur ir noteikts kurss, kas jāiemācās. Apgūstam vairāk
neformāli un draudzīgi.”

Sākumā gan ar
atvērtību neesot bijis tik viegli. Tik ar kādu ceturto datorapmācības nodarbību
jaunieši ir kļuvuši atvērtāki. “Iepriekš vairāk turējās bariņos un
kautrīgi vaicāja, vai drīkst, vai var atļauties,” atzīst S. Spriņģe. Nodarbības
ir pašu jauniešu ierosinātas.

Novadā pietrūkst
cilvēku, kas pašvaldības līmenī darbotos ar jauniešiem, pārliecināta I. Vīgante.
“Pāvilostā ir nepieciešams darbinieks, kas strādā ar jauniešiem. Citos
novados ir jauniešu lietu speciālisti un koordinatori. Taču biedrības īstenotajos
projektos šis darbs ar jauniešiem notiek. Ceram, ka nākotnē mums arī būs novadā
savs jauniešu lietu speciālists.”

Konkurentu biedrībai “NILA”
Pāvilostā nav, jo tā ir vienīgā novadā, kas ar savu darbu veicina jauniešu izaugsmi.
“Mēs esam vienīgā jauniešu organizācija,” stāsta S. Spriņģe. “Biedrību
Pāvilostā ir daudz,” piebilst I. Vīgante, “taču tieši uz
jauniešiem vērsti esam vienīgie.”

“Ar jauniešiem
ir tā, ka sākumā viņi atnāk un skatās, un gaida, ko nu tagad teiks. Tad viņi ir
jābaksta un jābaksta, līdz sāk atvērties un domāt,” stāsta S. Spriņģe.
“Ir vajadzīgs jauniešus mazliet pabikstīt, lai viņi paši nāktu klajā ar
savām idejām un tās arī īstenotu. Ikvienam ir šīs idejas, bet ne vienmēr pašam
izdodas pie tām nonākt.”