“Mūsu galvenā doma ir šo centru veidot kā ģimenisku vidi, radīt kopības atmosfēru, tādēļ devām nosaukumu “Citas mājas”,” skaidro uzņēmuma valdes loceklis Mārtiņš Jaunsleinis. “Vieta tukša nepaliek, un tas ir ļoti labi!” vērtē bijusī skolas direktore, tagad aprūpes centra vadītāja Rita Jaunskunga.

Veidos ģimenisku atmosfēru

“Kad ģimenē paši saviem radiniekiem meklējām vietu, kur pavadīt vecumdienas, doma dzima jau tad, ka vajadzētu izveidot šādu centru, kur cilvēki varētu justies kā ģimenē, kā mājās. Bija doma būvēt ko jaunu, taču ideja par sociālās aprūpes centra veidošanu sakrita ar laiku, kad daudzviet tika slēgtas skolas, un caur paziņām nonācām līdz Dunalkai, kur satiku brīnišķīgo bijušo skolas direktori Ritu Jaunskungu,” sāk stāstīt M. Jaunsleinis.

Viņš paskaidro, ka uzņēmuma nosaukums tapis no viņa ģimenes locekļu iniciāļiem. “Esmu liepājnieks, katru dienu uz šejieni braucu.”

R. Jaunskunga kā vadītāja tagad atgriezusies savā iepriekšējā darba vietā, tikai citā nozarē un veidolā. Skolas ēkas telpās veikta pārbūve, lai atbilstu visām prasībām, kas jāievēro. “Te, kur bija klase, un tur tālāk – bibliotēka, tagad ir iekārtotas istabas,” rādīdama uz divām pirmā stāva telpām, stāsta R. Jaunskunga. Lielākajā telpā plānotas svētku svinības.

Gaitenī pie sienas pielikta vēl bijušo skolēnu dāvinātā pašu rokām darinātā glezna, kas līmēta no auduma gabaliņiem – tajā redzama Dunalkas skolas ēka. “Tīrījām telpas, atradām šo – tai te ir jāpaliek!” uzsver M. Jaunsleinis.

Uzņēmējdarbībā iepriekš M. Jaunsleinim bijusi pieredze, gan viņš, gan R. Jaunskunga arī praktizējušies darbā sociālajā aprūpē.

“Gan personīgajā dzīvē, gan sanācis strādāt šo darbu, tādēļ mums abiem zināma šī joma no visām pusēm un redzespunktiem,” viņš saka.

Pašreiz apdzīvota ir daļa pirmā stāva, bet, tiklīdz būs ierīkots pacēlājs, arī otro stāvu varēs sākt apdzīvot. “Pirmajā stāvā varam uzņemt 13 iemītniekus. Puse ir,” saka uzņēmējs.

Pagaidām pārliecinājušies, ka vislabākā reklāma ir no mutes mutē. “Pie mums šobrīd ir cilvēki no Rīgas, Kuldīgas, Liepājas un tuvākās apkaimes. Esam izsūtījuši arī sadarbības piedāvājumus pašvaldībām,” pastāsta uzņēmējs.

“Citas mājas” durvis pirmajiem klientiem vērušas pirms trim mēnešiem. Sakritis ar laiku, kad daudzviet apkārtnē, tostarp Liepājā, atvērti sociālās aprūpes centri. “Ir konkurence, bet katra šāda vieta un arī mēs atšķiramies no citiem ar savu specifisku ideju. Piemēram, ir cilvēki, kuriem vajag lauku vidi, bet citiem labāk patīk centrā – pilsētā. Mēs esam vienkāršāki,” piebilst M. Jaunsleinis.

“Bija tā, ka Dunalkas skola bija neapdzīvota vienu ziemu, 2020. gadā ķērāmies klāt darbiem, taču uznāca kovids un viss ievilkās. Uz gandrīz diviem gadiem. Būtu visu paspējuši izdarīt jau agrāk,” stāsta uzņēmējs. “Taču nu esam vaļā un ar sākumu esam apmierināti,” viņš pauž. “Mums iet grūti, bet labi, mēs cīnāmies, un viss notiek!” uzsver abi centra pārstāvji.

Novērtē lauku priekšrocības

“Esam iekopuši kartupeļu un sakņu dārzu. Jaudīgāku ceram to izveidot nākamgad, gribam arī siltumnīcas, saglabājām skolas ābeļu dārzu. Cenšamies ēdināšanā izmantot paši savus produktus. Ēst mēs arī gatavojam kā mājās!” saka sociālās aprūpes centra vadītāja.

R. Jaunskunga ir pateicīga vietējiem iedzīvotājiem un arī saviem bijušajiem skolēniem un darbiniekiem, kuri piedalījušies dārza izveidošanā, stādīšanā un sēšanā. Dārzu kopj centra darbinieki un ēdināšanas bloka darbinieces, kuras no izaudzētā gatavo maltītes. “Ēst gatavošana notiek atsevišķā ēkā – tajā pašā, kur kādreiz skolai bija virtuve un ēdamzāle,” piebilst R. Jaunskunga.

Uz vietas ēdamzālē ēdienreizes ietur tikai centra darbinieki, bet klientiem ēdienu nogādā istabiņās. “Ēdinām, pusdienas gatavojam arī vietējiem zemniekiem, kuri paši atbrauc pakaļ pagatavotajam – tas mums ir tāds ārpakalpojums,” norāda M. Jaunsleinis.

Pašreiz centrā strādā 16 darbinieki, visi nav uz pilnām slodzēm, bet, pēc vadītājas teiktā, tam tā jābūt – ikkatrs no viņiem ir vajadzīgs, lai spētu nodrošināt nepieciešamos pakalpojumus klientiem un centrs varētu darboties nepārtraukti. Te darbu atraduši vairāki vietējie, tostarp skolas bijušie darbinieki. “Kolektīvs ir tiešām burvīgs!” slavē M. Jaunsleinis.

“Katram klientam ir savs dzīvesstāsts, bet patīkami dzirdēt labas atsauksmes. Svarīgi, lai viņiem tiešām te būtu kā mājās,” viņš piebilst.

Tobrīd pie pansionāta ieejas ārā uzelpot svaigu gaisu un baudīt mierīgo lauku atmosfēru izvests klients Valdis no Skultes, Rīgas apkaimes. “Viņš šobrīd vienīgais kungs, kurš šeit dzīvo”.

“Dzīvoju divarpus mēnešus, bet man te ļoti patīk. Patīkami, ka rakstāt par šo vietu, šos divus cienījamos cilvēkus pieminiet ar labu vārdu!” uzsver vīrietis, norādīdams uz M. Jaunsleini un R. Jaunskungu.

“Man arī patīk darbs šeit. Jauki ar vecīšiem, gudri aprunājamies vienmēr,” saka aprūpētāja Ona Grabovska, vietējā dunalcniece. “Un nestrīdamies!” piebilst Valdis.

19Skatīt galeriju

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.