Lauku atbalsta dienests informējis, ka bijušie cukurbiešu audzētāji, kam par saldo sakņu piegādi 2006.–2007. tirdzniecības gadā bija noslēgta vienošanās ar akciju sabiedrībām “Liepājas Cukurfabrika” vai “Jelgavas Cukurfabrika”, ir saņēmuši atbalsta maksājumus 5,12 miljonu latu apmērā.

Kopumā maksājumus saņēmuši 333 lauksaimnieki, kas pilnībā atteikušies no cukurbiešu audzēšanas. Viens no viņiem ir Dunikas pagasta zemnieku saimniecības “Kalvaiti” īpašnieks Aldis Vecbaštiks. Redakcijai viņš teica, ka naudu esot saņēmis, taču tāpēc nejūtoties kļuvis bagātāks. Cukurbietes sapņos viņam nerādoties, tomēr iespējams, ka saimniecība, turpinot tās audzēt, nopelnītu vairāk. Taču arī droši apgalvot viņš to nevarot, jo viss būtu atkarīgs no iepirkuma cenām. Ja tās nokristos pārlieku zemas, būtu jācieš zaudējumi. Tomēr jāatceras, ka cukurbietes nodrošinājušas labu augu seku, bet to nevarot teikt par rapšiem, ko blakus graudaugiem tagad audzē “Kalvaitos”.

Aldis atzina arī to, ka labības raža šovasar izaugusi bagāta, bet rudens lietavas nav ļāvušas audzējumu laikus novākt, tāpēc pārtikas graudi nav iegūti un ieguvums par kūlumu būšot pieticīgāks. Tomēr, neraugoties uz to, nākamais gads lauksaimniekam esot skaidrs un no strādāšanas viņš atsacīties nedomājot.

Durbes novada zemnieks Ēriks Putra savukārt teica, ka viņa vadītā saimniecība “Pīlādži 1” atbalsta naudu par septembri līdz 17.datumam saņēmusi vēl neesot, bet nekur jau tā nepazudīšot. No pieredzes zemnieks zinot, ka Lauku atbalsta dienests viņa kontā to ieskaita mēneša pēdējās darba dienas pēdējā stundā. Tā rādot pieredze. Kaut gan nauda viņam ļoti noderētu jau tagad, jo graudu tirgū cenas ļoti zemas, bet ir jāpērk degviela un mēslojums un jāstrādā nākamajam gadam. Ja atbalsta nauda jau tagad būtu kontā, tad graudus, kas esot kārtīgi izžāvēti viņam piederošajās, bet vēl kopsaimniecības laikos celtajās kaltēs, varētu paglabāt klēts apcirkņos, kamēr par tiem pircēji maksātu vairāk.

Durbenieks pastāstīja, ka pašlaik kuļot vasaras rapšus, kas dodot labu birumu, taču problēmas sagādājot kaltēšana, jo ievākuma mitrums sasniedz 12–13 procentu, bet rapšiem tas nedrīkstot būt augstāks par 8 procentiem. Arī “Pīlādžu 1” saimnieks jau gādājot par nākamo gadu. Ar ziemas rapšiem jau apsēti vairāk nekā simt hektāru un apmēram tikpat lielā platībā iesēti ziemas mieži, bet šonedēļ paredzēts uzsākt ziemas kviešu sēju. Šajā darbā viņam čakli palīdzot dēli.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”