Ceturtdien Cīravas pagastā biškopja
Imanta Ozola mājās “Gusti” notika seminārs biteniekiem, kura
dalībniekiem bija iespēja praktiski apgūt dažādas iemaņas.

Siltajā un
saulainajā rītā “Gustu” pagalmā bija sapulcējies liels pulks
biškopības entuziastu, kurus ar smaidu sejā un labiem vārdiem sagaidīja mājas
īpašnieks, dravnieks I. Ozols.

Biškopības
biedrības Liepājas nodaļa šādu brīvdabas praktisko semināru organizēja pirmo
reizi. Uz semināru bija ieradušies ap sešdesmit gan jauni, gan pieredzējuši
biškopji, kas vēlējās papildināt savas iemaņas. Liepājas nodaļas vadītājs Māris
Romanovs stāsta, ka seminārs bijis ļoti labi apmeklēts un liels tam pluss arī
ir labie laika apstākļi. “Dažādi bitenieku semināri notiek lielākoties
ziemā un telpās. Tad tiek izrunāta teorija, bet tagad nolēmām piedāvāt arī
praktiskas nodarbības siltākā laikā un ārā,” saka biškopības biedrības
pārstāvis.

Ciemos bija
atbraukusi arī Latvijas biškopības biedrības pārstāve, konsultante Santa
Beļinska, kura klātesošajiem rādīja, kā praktiski notiek bišu māšu audzēšana.
“Seminārā apspriedīsim arī pieredzes braucienu pie Lietuvas biškopjiem, kā
arī demonstrēsimm bišu māšu pievienošanu stropiem. Īpaši jaunajiem biškopjiem paredzēta
praktiskā nodarbība par to, kā veidot saimes,” semināra sākumā mums
paskaidroja M. Romanovs. Ciemos pie kaimiņiem mūsu biškopji paredzējuši
doties jūlijā, bet augustā viņi iecerējuši piedalīties Lietuvas biškopju
festivālā. Šajos izbraukumos plānotas arī praktiskās nodarbības.

Bitenieks Aivars
Leperts ar biškopību nodarbojas gandrīz trīsdesmit gadu, taču vēl aizvien dodas
uz dažādiem semināriem, lai pilnveidotos vēl vairāk. “Esmu izlasījis jau
aptuveni desmit grāmatu par biškopību, bet vēl joprojām braucu uz semināriem,
lai iegūtu zināšanas. Tas, ko dara pats, ir viens, bet tas, ko citi, jau kaut
kas citādāks,” viņš secina. A. Lepertam aizraušanās ar biškopību
aizsākusies netradicionāli. “Vienbrīd sākās problēmas ar acīm, kāds paziņa
ieteica pamēģināt ziedputekšņus, un tie palīdzēja. Beigās iedomājos, kāpēc gan
iet un visu laiku tos pirkt, ja pats varu sākt kopt bites un iegūt
ziedputekšņus,” atklāts ir bitenieks, kuru šajā seminārā visvairāk interesēja
tieši temats par māšu audzēšanu. Bitenieka sieva Velta Leperta savukārt
pastāsta, ka ar biškopību sākusi nodarboties pēc aiziešanas pensijā. “Mums
abiem ar vīru tagad ir aptuveni četrdesmit bišu saimju,” priecājas kundze.

Tikmēr māju
saimnieks Imants Ozols pats lepojas, ka tieši viņa īpašumā notiek seminārs.
“Visu nedēļu kopu apkārtni, lai varētu uzņemt viesus. Tas bija īsts vergu
darbs, bet rezultāts ir atmaksājies,” priecājas I. Ozols. 2012. gadā
bitenieks saņēmis arī apbalvojumu “Gada biškopis”, kura plāksnīte
tagad rotā vienu no jaunajiem bišu stropiem. “Strops pagaidām vēl ir
tukšs, taču tuvākajā laikā ir paredzēts to piepildīt,” viņš stāsta. Pašlaik
cīravniekam ir aptuveni piecdesmit līdz sešdesmit saimju, kuras izvietotas gan
īpašuma ziemeļu, gan dienvidu pusē.

Dalībniekiem bija
iespēja apskatīt arī skolēnu zīmējumu konkursa “Bite kā brīnums” vairāku
laureātu darbus, ko kolēģiem iepazīstināšanai bija izlicis “Gustu”
saimnieks, jo viņš ir arī Aizputes Mākslas skolas pedagogs.