Lai atskatītos uz paveikto un pārrunātu aktualitātes, pēc kārtējā darba cēliena atkal kopā pulcējās rajona bitenieku saime. Šoruden saviem saietiem viņi bijuši spiesti meklēt citu vietu, jo Bērnu bibliotēka Jaunliepājā pārcelta uz citām telpām. Taču ļoti pretimnākoša izrādījusies 15.vidusskolas administrācija, kas atvēlējusi savu zāli. Ar šo lauksaimniekiem atsaucīgo mācību iestādi sadarbību esot nolemts stiprināt arī citos virzienos.

Jaunus cilvēkus saista biškopība

Te jāpiebilst, ka daudzi no dravniekiem ir ne tikai baudījuši pedagoģisko izglītību, bet arī ilgus gadus nostrādājuši vai pat vēl darbojas skolotāja amatā. To, piemēram, var sacīt par cīravnieci Baibu Tikumu, kā arī aizputnieku Ilgmaru Petrovicu, kurš darba mūža lielāko daļu aizvadījis vidusskolas direktora postenī. Viņi un tāpat citi kolēģi apņēmušies skolas audzēkņus iepazīstināt ar biškopja darbu. Biškopības biedrības rajona nodaļas vadītājs Māris Romanovs domā, ka skolā būtu noderīgi sarīkot arī bišu ievāktās produkcijas izstādi.

“Prāva daļa skolēnu dzīvi interesējas par bitēm nevis tāpēc, ka viņiem garšo medus, bet gan tādēļ, ka paši vēlas apgūt šo neparasto, bet ļoti saistošo arodu. Par to esmu daudzkārt pārliecinājies, vadot dravnieku apmācības. Mūsu nodaļas rīkotos seminārus apmeklē ne tikai pieredzējuši veterāni un pensionāri, kas vecumdienās, garlaicības mākti, aizrāvušies ar bitēm, bet arī jauni cilvēki, kas vēlas veidot savas dravas, lai ražotu medu, vai pat jau ir sākuši to darīt,” viņš sacīja. Pērn un aizpērn nodaļas dalībnieku rindas papildinājuši 18 jauni biedri, kas sekmīgi apgūst arodiemaņas, mācās apkarot bišu slimības un apgūst citas dravnieku gudrības.

Prioritāte – pieredzes apmaiņa

Par vienu no galvenajiem darbošanās virzieniem ne tikai nodaļā, bet visas Biškopības biedrības mērogā kļuvusi veiksmīgāk strādājošo kolēģu pieredzes apgūšana. Kāpēc otrreiz izgudrot velosipēdu, ja tas kaut kur citur jau noticis? Arī liepājnieki nereti izmanto iespēju, lai dotos izbraucienos un apciemotu biteniekus, kas sasnieguši labus rezultātus. Tāds izbrauciens uz Talsu rajona Laucienas pagastu notika arī šovasar. Tur viņi apmeklēja Dzintras un Jāņa Indriksonu dravu, kur redzēja un uzzināja daudz noderīga. Tagad M.Romanovs pastāstīja, ka iestaigātā taciņa izrādījusies noderīga, jo vairāki rajona bitenieki vēlreiz devušies turp, lai iegādātos stropus un bišu mātes. Tādā veidā strādāt tikšot turpināts. Arī mūsu rajonā netrūkstot darvu, kuras ir vērts apmeklēt un iepazīt.

Bet šoziem rīkotajos semināros, kas jau pilnībā saplānoti un notikšot vienreiz divos mēnešos, galveno uzmanību esot nolemts pievērst dravošanas tehnoloģiju izpētei, kā arī bišu slimību ārstēšanas paņēmienu apguvei. Bez tam savas zināšanas rajona biškopjiem būšot iespēja padziļināt Kuldīgā, kur Biškopības biedrība paredzējusi rīkot kursus. Laiku mācībām nebūšot grūti atrast, jo bites esot normāli ieziemotas un stropus vairs atlicis tikai nopakot, bet tas tikšot darīts vēlāk, kad uznāks lielāks aukstums.

Galvenokārt paļaujas uz saviem spēkiem

Arī pirmajā nodarbībā saruna risinājās par to, kā nodrošināt veselīgu dravu. Uz to bija aicināts populārākais un viens no pašiem zinošākajiem biškopjiem Latvijā ogrēnietis Andrejs Mizis, ar kuru mūsu dravnieki jau redzējušies gan Lietuvas bitenieku saietā pērn, gan šovasar valsts biškopju salidojumā Cīravā.

Sniedzot interviju “Kurzemes Vārdam”, vieslektors uzsvēra, ka pats galvenais nosacījums sekmīgam darbam esot biškopja paļāvība uz sevi. Palīdzību no malas nevajagot gaidīt. Eiropas Savienības un nacionālās subsīdijas paredzētas tikai konferenču un dažādu aptauju rīkošanai, bet ražošanā jāprot iztikt pašu spēkiem. Arī runās par to, ka nākotnē maksās subsīdijas par katru darbīgo dravas stropu, droši vien palikšot tikai solījumu līmenī. Vai tad lauksaimnieki, rīkojot piketus un piena dalīšanas akcijas, esot panākuši, ka viņu atbalstam tiek izmantoti likumīgi paredzētie 2,5 procenti no budžeta? Tak, nē! Un tāds pats liktenis sagaidot biteniekus.

A.Mizis atgādināja, ka visā pasaulē bitenieki strādā roku rokā ar medus patērētājiem un dravās saražotā produkcija vistiešākajā ceļā no stropa nonāk uz galda. Šo pieredzi, cik plaši vien iespējams, vajagot izmantot arī pie mums. Tad neradīšoties nekādi pārpratumi un sarūgtinājumi. Jo ciešāk notiek ražotāja un patērētāja sadarbība, jo lielāka veidojoties savstarpējā uzticība un nekādi kontrolieri to nespējot nedz sagraut, nedz iespaidot.

Ogres rajonā A.Mizim pieder plaša drava. To aprūpēt palīdzot visa ģimene. Bet vaicāts, cik tur saimju, viņš atjokoja, ka bites esot grūti saskaitīt – vienas atlido, bet citas aizlido.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Ar Liepājas rajona kolēģiem pieredzējušais ogrēnietis Andrejs Mizis (no labās) sasveicinās kā ar labiem paziņām.