Uz tikšanos bija ieradušies gan lielāku, gan mazāku uzņēmumu pārstāvji, gan mājražotāji, kuri pauda vēlmi uzzināt par iespējām, kas attiecas uz viņiem.

“Mums ir bijusi situācija, kad notika konkurss uzņēmējiem, bet izrādījās, ka mājražotājs nav uzņēmējs.

Līdz ar to mēs tajā nevarējām piedalīties, bet to sapratām tikai pēc projekta uzrakstīšanas,” pauž Otaņķu pagasta “Ceļnieki” pārstāve Iveta Reinfelde.

Viņa nenoliedz, ka pašvaldība tomēr vairāk varētu pievērsties tieši mājražotāju atbalstam, jo līdz šim par tādiem projektiem nav dzirdējusi.

“Mēs turam acis un ausis vaļā,”

norāda I. Reinfelde.

Sieviete pastāsta, ka “Ceļnieki” piedāvā degustācijas, kas parasti notiek saimniecībā, svaigā gaisā.

Tomēr viņai un dzīvesbiedram Osvaldam Mušam noderētu finansējums jaunas telts iegādei.

“Šobrīd iztiekam ar ātro telti, kur varam uzņemt apmēram 20 cilvēkus, bet grupas parasti ir līdz 30 vai vairāk cilvēkiem. Lietus laikā mums viņus īsti nav, kur uzņemt.”

Viena no pasākuma organizatorēm, Dienvidkurzemes pašvaldības Attīstības un uzņēmējdarbības daļas vecākā komercdarbības speciāliste, Lelde Lēvalde-Dāvida gan pastāsta, ka atbalsts mājražotājiem galvenokārt nāk no izveidotās biedrības “Grobiņas spēkavots”, kurā ir iesaistījušies vairāk nekā 30 mājražotāju un amatnieku.

“Izveidots arī “Martas kiosks” Grobiņā, pie pilsdrupām, kur tiek pārdota mūsu mājražotāju produkcija.

Uz visiem pasākumiem, tikšanās reizēm laipni aicinām arī mājražotājus, lai viņi varētu uzzināt par savām attīstības iespējām,”

L. Lēvalde-Dāvida norāda, ka kaut kāda iespēja ir visiem.

ZS “Padambji 2” saimniece Māra Ceriņa atklāj, ka kādu laiku par pašvaldības projektiem un atbalstu nav interesējusies, tāpēc arī ieradusies uz rīkoto semināru – lai uzzinātu ko jaunu.

“Man ļoti vajadzētu mazu traktoriņu, lai ērtāk apkoptu savu ābeļdārzu,” viņa norāda, ja pašvaldība izsludinātu projektu konkursu, kas attiektos uz viņu, tam noteikti pieteiktos, jo atbalsts šobrīd ir nepieciešams.

Pašvaldības Attīstības un uzņēmējdarbības daļas vadītājs Gints Ločmelis pauž, ka galvenais mērķis uzņēmēju atbalstīšanā ir pašvaldību padarīt par vietu, kur uzņēmumi var vērsties pēc palīdzības dažādu jautājumu risināšanā, vai lai iegūtu informāciju par finanšu projektiem un konkursiem.

Viņš ziņo, ka šogad plānoti divi projektu konkursi. Tie gan neesot domāti lieliem uzņēmējiem, drīzāk maziem vai iesācējiem.

“Būs arī remigrantu konkurss tiem, kas atgriezušies no ārzemēm, kur varēs piesaistīt nelielu finansējumu,”

viņš pastāsta.

Ik gadu pieejams finansējums arī dažādām attīstības iecerēm, kur uzņēmumi var kandidēt saņemt līdz četriem tūkstošiem eiro.

Pagājušogad aktivitāte bijusi liela – aptuveni 50 pieteikumi.

G. Ločmelis informē, ka uzņēmēji visbiežāk interesējas par pieejamiem nekustamajiem īpašumiem vai vispārējām finansiāla atbalsta iespējām, taču situācijas varot būt dažādas.

Dažbrīd parādoties arī kāds lielais uzņēmējs, kuram ir nepieciešams, lai pašvaldība palīdz, piemēram, ar kāda ceļa sakārtošanu.

Tomēr SIA “Bitex” īpašnieks Mārtiņš Akerfelds, sīkās detaļās neizplūstot, pauž, ka īstu atsaucību no pašvaldības nav jutis, jo īpaši ceļu uzturēšanas jautājumā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.