Izgaismotā vieta patīk vietējiem iedzīvotājiem, par to priecājas garāmbraucēji. Kāds varbūt piestāj, 23. decembra tumsā ieraugot uzkalnā pie liela krusta sapulcējušos ļaudis.

Tad notiek svētbrīdis, kurā cilvēkus uzrunā draudzes mācītājs Kārlis Puķītis. Pēcāk viņi sadraudzībā iedzer tēju ar piparkūkām.

Kad šķiras, baznīcas uzkalns paliek apgaismots, un tāds tas visu Ziemassvētku laiku.

“Cilvēki virtenes nodēvējuši par mīlestības ceļu. Baznīcas drupās lampiņas kā trepes ved augšup,” mācītājs uzbur ainu.

Bunkā dievnama akmeņi nav padarīti par zaļo baznīcu kā citviet Latvijā.

Nekad nevar zināt, kādi būs laikapstākļi un vai lietus cilvēkus neaizdzīs, mācītājs paskaidro, kāpēc draudze nepulcējas ārā un dievkalpojumi notiek kultūras namā.

Taču draudzei ir svarīgi svētīto vietu izcelt un darīt pamanāmu.

“Kādreiz tur atradās baznīca, cilvēki laulājušies, bērnus kristījuši, izvadījuši pēdējā gaitā. Katru gadu pieminam, ka tāda ēka ir bijusi.

Mūsdienās to atjaunot nav jēgas, jo draudzē vien padsmit cilvēku, arī pagasta iedzīvotāju skaits iet mazumā, tā ka tas nav reāls plāns. Saglabāt un pieminēt gan ir vērts,” uzskata K. Puķītis.

Nelielajai kristiešu kopienai izveidot mīlestības ceļu nenākas viegli, tāpēc atbalstītāji tiek mīļi aicināti pievienoties arī šoziem.

Sazināties ar draudzes priekšnieci Iruti Ziņģi var, viņas kontaktus atrodot Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas mājaslapas Draudžu sadaļā.

“Mums palīdz pagasts, drupām blakus atrodas veikals, un palīdz veikalnieks gan ar finansējumu, gan praktiski. Iekārtot vietu nav nemaz tik vienkārši; kamēr to izdara, paiet diena,” mācītājs draudzes vārdā aicina līdzcilvēkus palīdzēt baznīcas drupu izgaismošanā un ziedot lampiņas, lukturus vai citus gaismas ķermeņus.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.