Liepājas rajona teritorijā izveidoto astoņu novadu vadītāji ir nolēmuši, ka viņi visi izstrādās kopīgu Civilās aizsardzības plānu. Tas esot daudz prātīgāk, nekā izstrādāt šos plānus katrā novadā atsevišķi.

Daudz neatšķiras no rajona

Likumā teikts, ka civilā aizsardzība ir organizatorisku, inženiertehnisku, ekonomisku, finansiālu, sociālu, izglītojošu un zinātnisku pasākumu kopums, kuru īsteno, lai nodrošinātu reaģēšanu katastrofu gadījumos vai pastāvot katastrofas draudiem, kā arī atbalstītu valsts aizsardzības sistēmas vajadzības, ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš.

Par karu gan pagaidām neviens neuztraucas, taču dabas katastrofas, infekciju izplatīšanās un citas nelaimes ir iespējamas, tāpēc likums paredz, ka pašvaldībām jābūt izstrādātam Civilās aizsardzības plānam, kā arī izveidotai komisijai, kas nelaimes gadījumā koordinētu civilās aizsardzības pasākumus.

Aizputes Novada domes priekšsēdētājs Aivars Šilis redakcijai pastāstīja, ka, tiekoties kārtējā Liepājas novadu padomes sēdē, novadu vadītāji lēma par Ārkārtas situācijas komisijas izveidi, un par tās vadītāju izraudzījās viņu. Komisijā ietilpst gan pašvaldību vadītāji, gan speciālisti no “Latvenergo”, Pārtikas un veterinārā dienesta, Zemessardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Liepājas brigādes speciālisti u.c., kopā 15 cilvēku. Ir arī izstrādāts šo astoņu novadu Civilās aizsardzības plāns, to paveica VUGD eksperti, un tas iesniegts apstiprināšanai Rīgā. A. Šilis atzina, ka tas būtiski neatšķiras no bijušā Liepājas rajona Civilās aizsardzības plāna, jo teritorija tā pati vien ir, tāpat arī bīstamās vietas palikušas tās pašas.

Par potenciāli bīstamu vietu uzskatāma, piemēram, Pape, kur pastāv plūdu draudi, teritorijas, caur kurām stiepjas augstsprieguma līnijas. Savukārt dažādu infekciju perēkļi var izveidoties jebkur. Vienīgā būtiskā atšķirība esot tā, ka nu vairs komisijā nav iekļauti lielo uzņēmumu vadītāji. Agrāk tas bija nepieciešams, lai vajadzības gadījumā varētu operatīvi saņemt speciālo tehniku, piemēram, celtņus un buldozerus.

Būs arī vietējā komisija

“Tas ir labs risinājums,” vienota Civilās aizsardzības plāna ieviešanu vērtē Pāvilostas Novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons. Viņš atzina, ka no sākuma pašvaldībai bijusi doma pašai ķerties klāt šai lietai, taču tas izrādījās diezgan sarežģīti un piņķerīgi. “Atklājās, ka plāna izstrādei jāpiesaista cilvēks, viņam jāmaksā nauda. Tagad nav nekādu problēmu – plānu izstrādāja VUGD speciālisti, kas pārzina šo jomu, un mums vairs nav nekādu klapatu,” norāda U. Kristapsons.

Vienotajā Ārkārtas situāciju komisijā iekļausies arī Nīcas novads, taču tajā situācija būs mazliet citādāka. “No valsts pārvaldes viedokļa šis kopējais Civilās aizsardzības plāns ir viekāršāk īstenojams. Un es arī piedalīšos šajā kopējā Ārkārtas komisijas darbā. Taču, lai nelaimes gadījumā uz vietas situāciju varētu risināt operatīvāk, mūsu mērķis ir izveidot pašiem savu Ārkārtas situāciju komisiju,” skaidro Nīcas Novada domes priekšsēdētājs Agris Petermanis. Tādējādi caur vienoto komisiju Nīcas novads tiks pie informācijas, kādu palīdzību vajadzības gadījumā iespējams saņemt no citiem novadiem, bet problēmsituāciju gadījumā uzreiz sāks rīkoties vietējie speciālisti. A. Petermanis stāsta, ka komisijā tiks iekļauti cilvēki no dažādiem dienestiem, kuri Nīcas novadā veic savus pienākumus ikdienā – mežniecības, policijas, medicīnas jomas u.c.

Nīcas novadam pamatā iespējami divi apdraudējumi. Viens no tiem ir plūdi pavasarī. Otrs – ar degvielu piepildītās kravas automašīnu cisternas, kas regulāri kursē pa Klaipēdas šoseju cauri Nīcas novadam, jo nevar izslēgt avārijas iespēju.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”