Latvieši un lietuvieši ir ne tikai brāļu tautas, tām bijis arī kopējs liktenis. Tāpēc, pieminot 1940.gada padomju režīma represijas, Būtiņģes evaņģēliski luteriskajā baznīcā pulcējās abu tautu pārstāvji, kuriem ir svarīgi neaizmirst pārdzīvoto. Dievkalpojumu, koncertu un kopā sanākšanu organizēja Klaipēdas apriņķa latviešu asociācija “Atpūta”.

Aicina neaizmirst pāridarījumus

Dievkalpojumu vadīja Rucavas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Ainars Jaunskalže, ar koncertu uzstājās Liepājas Svētās Annas baznīcas draudzes koris “Upe” Raita Cukura vadībā, rajona apvienotais koris, kurā bija Kazdangas, Cīravas un Kalētu koru dziedātāji, Šilutes evaņģēliski luteriskās draudzes koris, kā arī Klaipēdas kamermūzikas ansamblis “Vakara mūzika” ar solisti Šaruni Petruškevičieni. Lai piedalītos šajā sarīkojumā, tālo ceļu no Viļņas uz Būtiņģi bija mērojis arī Latvijas vēstnieks Lietuvā Hardijs Baumanis. Pieminot komunistiskā terora upurus, viņš veltīja skarbus vārdus tiem, kuri šos noziegumus paveica. “Visi, kas piedalījās genocīdā, ir sodāmi. Tagad mēs redzam, ka tiesas sēdēs viņiem trīc rokas. Taču, kad bija jāparaksta izsūtīšanas pavēles un pat nošaušanas rīkojumi, tad viņiem rokas netrīcēja vis,” sacīja H.Baumanis.

Savukārt Liepājas Politiski represēto kluba vadītājs Arnolds Treide norādīja, ka latviešiem un lietuviešiem ir bijis līdzīgs liktenis. “Katrs mēs laikmeta griežos esam kalpojuši savam kungam, taču savā starpā gan kāvušies neesam,” viņš draudzīgi uzsvēra.

Klaipēdas apriņķa latviešu asociācijas “Atpūta” vadītājs Gotfrīds Tapiņš pateicās visiem tiem, kuri palīdz stiprināt sadraudzību gan ar pārrobežas tautiešiem, gan latviešu un lietuviešu starpā, un pasniedza viņiem piemiņas balvas. Savukārt A.Treide G.Tapiņam uzdāvināja laikraksta “Kurzemes Vārds” 15.jūnija numuru, kur fotoattēlā G.Tapiņš iemūžināts kopā ar Latvijas eksprezidentu Gunti Ulmani. “Tagad neviens nevarēs teikt, ka mēs neesam vienoti,” smaidot piebilda A.Treide.

Latvieši pamazām asimilējas

Būtiņģes latviešu kopienai šis bija liels notikums. Līdz 1922.gadam Būtiņģe bija latviešu apdzīvota vieta, ko atdeva Lietuvai apmaiņā pret teritorijām Zemgalē. Taču daudzi latvieši palika savā senču zemē, un Būtiņģes dievnams ir kā latvietības simbols. Draudzes priekšnieks Valdis Vindiķis pastāstīja, ka draudzē ir 130 draudzes locekļu, taču regulāri dievkalpojumus apmeklē 30 līdz 40 cilvēku. Ļaudis kļūstot aktīvāki, kad tuvojas lielāki piemiņas brīži, piemēram, daudz cilvēku sabrauc uz kapu svētkiem.

V.Vindiķis lēš, ka Būtiņģē varētu saskaitīt vēl aptuveni 200 iedzīvotāju, kuri sevi uzskata par latviešiem. Lielākoties gan izveidojas jauktas ģimenes, un latviešu jaunieši asimilējas. Arī uz baznīcu nākot samērā maz jaunu cilvēku. Bez tam draudzes mācītājs dievkalpojumus notur lietuviešu valodā.

Runājot par Latvijas atbalstu latviskuma vērtību saglabāšanā, V.Vindiķis atmet ar roku. “No Latvijas mums daudz palīdzētāju ir braukuši – gan ministri, gan prezidenti. Visi daudz ko solījuši, taču savus solījumus aizmirsuši. Priecājos, ka tagadējais Latvijas vēstnieks Lietuvā par mums ieinteresējās. Varbūt, ka reālu palīdzību sagaidīsim no viņa.”

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

“Ave Marija” dzied Liepājas rajona apvienotais koris diriģentes Sandras Strazdiņas vadībā. Solo – Artis Ābele (no labās).