Vakar no rīta ar ceļamkrānu uz Grobiņas pirmsskolas
izglītības iestādes “Pīpenīte” jumta tika novietoti būvmateriāli,
novēroja “Kurzemes Vārds”. Darbi notika laikā, kad bērni tiek vesti
uz “dārziņu”.

Septembra beigās “Pīpenītē” uzsāka ēkas siltināšanas darbus, ko
paredzēts pabeigt līdz nākamā gada janvāra beigām. Pašvaldībā “Kurzemes
Vārdam” toreiz skaidroja, ka Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļi
ir jāapgūst tad, kad tas ir jāizdara. Tādēļ siltināšanu nevar veikt
piemērotākos laikapstākļos un laikā, kad audzēkņu dārziņā nav.

Būvdarbi notiek nožogotā teritorijā, un darbu veicējs – SIA “Grobiņas
novada namsaimnieks” – esot apņēmies pārlieku netrokšņot laikā, kad mazuļi
guļ diendusu. Tomēr vakarrīt novērotā situācija vairākiem vecākiem raisīja
jautājumus, vai ir pieļaujams, ka būvmateriāli tiek celti uz jumta un tur
pārvietoti laikā, kad apkārt valda liela kustība.

Liepājas reģiona novadu Būvvaldes būvinspektors Guntars Ļaudāms skaidro:
“Ja tā ir sabiedriski nozīmīga ēka, tehniskajā projektā ir atsevišķa
sadaļa – būvdarbu organizācija un veikšana. Ja būvnieks strādā saskaņā ar šiem
dokumentiem, satraukumam nav pamata.” Tehniskā projekta autors ir SIA “Arhitekta G. Vīksnas birojs”.

Būvinspektors atzīst, ka, tikai noklausoties situācijas pārstāstu, ir grūti
spriest, vai apkārtējo drošība bija apdraudēta. Ja notiktu pārkāpums, vispirms
būtu jāreaģē būvuzraugam, bet atbildība jāuzņemas darbu vadītājam.

Objekta būvuzraugs Ilgvars Mizēns precizē, ka uz jumta tika novietoti
zāģmateriāli. Viņš apliecina, ka šāda situācija konkrētajā brīdī nebija
pieļaujama. “Tas jau šorīt tika atrunāts. Bija būvsapulce,” viņš
sacīja vakar ap pulksten 11. “Nelāgi sanāca – darbu vadītājs bija pasūtījis
autotransportu, bet tas atbrauca vēlāk. Tieši tad, kad notiek kustība. Tā
gadās.” Darbu vadītājs esot atzinis, ka rīkojies nepareizi un tādas
situācijas vairs neatkārtosies.

Pašvaldības uzņēmuma valdes locekļa Raivja Ļaudama komentāru par notikušo
publikācijas tapšanas gaitā iegūt neizdevās.

SIA “Grobiņas
novada namsaimnieks” būvdarbus veic par aptuveni 285 tūkstošiem eiro bez
pievienotās vērtības nodokļa. KPFI atbalsts ir 22 procenti jeb 55,5 tūkstoši
eiro.