Deputāti vienbalsīgi akceptējuši ieceri pārstrādāt
tehnisko projektu, lai pretendētu uz Norvēģijas finanšu instrumenta līdzekļu
piesaisti sporta zāles celtniecībai Nīcā. Šī varētu būt vienīgā iespēja zāles
celtniecībai piesaistīt finansējumu no malas, norāda pašvaldībā.

Pirms trīs gadiem
izstrādātais sporta zāles tehniskais projekts jāpārstrādā atbilstoši jaunā
naudas devēja prasībām, skaidro Nīcas Novada domes priekšsēdētājs Agris Petermanis.
“Trešajā aprīlī Norvēģijas finanšu instruments atklāja projektu konkursu,
kurā mēs varam pieteikt sporta halles būvniecību. Nosacījums – ēkai jābūt
pasīvai,” informē domes Attīstības nodaļas vadītāja Laura Pakule-Krūče.
Jēdziens “pasīvā ēka nozīmē, kā tā ir īpaši siltuma noturīga jeb
energoefektīva. “Ar ļoti biezām sienām, pamatiem, jumtu. Ar mazu katliņu
var piesildīt. Piecpadsmit līdz divdesmit kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā.
Tādi bija projekta nosacījumi,” tehniskā projekta pārstrādes
nepieciešamību pamato Attīstības nodaļas vadītāja.

Tehniskajā
projektā jaunās ēkas sienām jābūt 40 centimetru biezām. Lai gan šādas prasības
halles celtniecību sadārdzina, no kopējām iespējamām izmaksām, kas varētu
sasniegt vienu miljonu eiro, 85 procentus pašvaldībai būšot iespējams atgūt
atpakaļ.

Sešu mēnešu laikā
plānots veikt visas nepieciešamās darbības, lai pašvaldība varētu startēt
projektu konkursā. Būvniecība jāpabeidz līdz 2016. gada aprīlim. Tā varētu
notikt 2015. gadā, norāda L. Pakule-Krūče.

To, vai halles
celtniecībai līdzekļi tiks piešķirti, prognozēt vēl nevar. A. Petermanis
uzsver: “Naudas devējs ir skaidri noformulējis kritērijus, par kuru izpildi
dod konkrētu skaitu punktu. Ja mēs ar savu tehnisko projektu būsim izpildījuši
naudas devēja izvirzītos kritērijus, mums būs lielāka iespēja šo naudiņu saņemt.”
Tas atkarīgs no tā, cik energoefektīva būs iecerētā būve. Priekšsēdētājs
piebilst: “Es tagad pārspīlēju, bet varbūt varēs sporta zāli apsildīt ar
sveci.”

Ēkā siltumu
varētu nodrošināt ar privātmājai paredzētu apkures sistēmu. “Simtu
divdesmit kvadrātmetru privātmājai četrdesmit kilovatu katls – ar tādu var
apsildīt,” precizē Attīstības nodaļas vadītāja.

A. Petermanis
vairākkārt norāda, ka “tā nav parasta būvniecības procesa ēka”. Ja
tiks uzbūvēta, šī būs otra šāda tipa halle Latvijā. “Vēl jau kāds
pieteiksies, protams, šim projektu konkursam, bet reāli viena tāda ēka  pašreiz ir Kalnciemā,” zina teikt
projektu vadītāja. 

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 10. aprīļa numurā.

#kvards-20140410-06#