Sabiedrība satraucās par vairākām Dienvidkurzemes skolām, tāpēc zināms gandarījums izskan, ka Aizputes, Nīcas un Vaiņodes vidusskolām, kā arī Pāvilostas pamatskolai plānots piešķirt īpašu pieejamības skolu statusu, kas nozīmēs, ka šīm skolām reorganizācija nedraudēs.

Pāvilostas pamatskolas direktore Marita Rolmane norāda, ka šī mācību gada sākumā Pāvilostas pamatskolā mācās 79 izglītojamie.

Pēdējo piecu gadu laikā skolēnu skaits sarucis, savulaik bijuši 84 skolēni.

“Mācību gada laikā visbiežāk saistībā ar dzīvesvietas maiņu kāds aiziet, kāds atnāk.

Izglītojamo skaitu skolā noteikti ietekmē gan demogrāfiskais stāvoklis valstī, gan bērnu vecāku sociāli ekonomiskais stāvoklis.

Ir iedzīvotāji, kas ik dienu dodas darba gaitās uz tuvējām pilsētām, ne visiem ir attālinātā darba iespējas, ne katrs vēlas attīstīt savu uzņēmējdarbību. Rezultātā gados jauni cilvēki, jaunās ģimenes lemj par labu dzīvei lielākā pilsētā vai tās tuvumā un mazās vietās apdzīvotība samazinās,” pārdomās dalās M. Rolmane.

Viņa piemin, ka ar nākamo mācību gadu ieviesīs arī jaunu pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli.

Pašlaik skolotājiem maksā, ņemot vērā skolēnu skaitu klasē, taču pēc izmaiņām samaksu aprēķinās pēc novadīto stundu skaita. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā tendenci, ka lauku skolās izglītojamo skaits turpina kristies.

“Pēc pašreizējā finansējuma modeļa mums nepietiek naudas mācību darba nodrošināšanai, tāpēc lūdzam pašvaldībai papildu finansējumu,”

skaidro direktore.

Paredzēts, ka nākotnē tā saucamajām pieejamības skolām būs jānodrošina vismaz 15 izglītojamie katrā posmā (1.–3., 4.–6. un 7.–9. klases), un šis kritērijs Pāvilostā esot izpildāms, jo šobrīd katrā posmā ir no 20 līdz 30 skolēniem.

Vidusskolu posmā šādām skolām būs vajadzīgi vismaz 30 skolēni.

Nīcas vidusskolas, kas tāpat varētu būt pieejamības skola, direktors Mārcis Priedītis norāda, ka pašlaik vidusskolas posmā Nīcā izglītojas 45 skolēni.

“Plānotais statuss apliecina, ka mūsu skola ir nozīmīga Dienvidkurzemes novada izglītības iestāde.

Ir svarīgi, ka daudziem jauniešiem nevajadzēs mērot līdz pat pusotru stundu garu ceļu uz Liepājas vidusskolām un kvalitatīvu izglītību joprojām būs iespējams iegūt tepat,” viņš priecājas.

Vēl viens kritērijs, ko noteikusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), ir laiks, ko bērns pavada ceļā līdz nākamajai tuvākajai skolai, kas piedāvā to pašu izglītības pakāpi.

Šis laiks nevar būt lielāks par 30 minūtēm.

Tieši tik garš ceļš ir no Nīcas vidusskolas līdz tai tuvākajai nākamajai skolai Liepājā vai Rucavas pamatskolai – ceļš jāmēro vairāk nekā 30 minūtes.

Tikpat tālu no Pāvilostas pamatskolas ir tai tuvākās Vērgales, Dzērves vai Alsungas pamatskolas. Savukārt Aizputes vidusskolai tuvākās vidusskolas Grobiņā vai Liepājā ir vairāk nekā 40 minūšu attālumā.

Bet Vaiņodes vidusskolai tuvākās vidusskolas ir Aizputes, Druvas un Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolas, kas atrodas vairāk nekā 60 minūšu attālumā.

“Plānojot efektīvu un ilgtspējīgu skolu tīklu, apzināmies arī pieejamības riskus, kuri var rasties ģimenēm un bērniem, kas dzīvo tālākās apdzīvotās vietās, tādēļ ar ekspertiem pārbaudījām piekļūstamību visām Latvijas skolām un secinājām, ka nedaudz vairāk nekā 20 skolām nepieciešams radīt īpašu statusu,” paskaidro Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļas vecākais eksperts Mārtiņš Langrāts.

Viņš piebilst, ka pieejamības skolas statusu varēs noteikt ministrija kopā ar pašvaldību.

Uzziņai

Plānotais klašu definējums skolās:

• ļoti maza klase, līdz 8 skolēniem;
• maza klase, 9–16 skolēni;
• vidēja klase, 17–25 skolēni;
• liela klase, vairāk nekā 25 skolēni.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.