Lai gan Valsts kultūrkapitāla fonda līdzekļi, kas šogad tiek sadalīti kultūras projektiem, ir ievērojami sarukuši, pēdējā projektu konkursā atbalsts piešķirts vairāk nekā 25 dažādiem Liepājas un tuvākā reģiona projektiem.

Piešķirtais līdzfinansējums kopumā ir vairāk nekā 27 tūkstoši latu, turklāt aktivitātes paredzētas visdažādākās nozarēs, turklāt tās īstenos gan vietējās institūcijas, gan ārpusreģiona iniciatori. Interesanti, ka novērojama atbalstīto projektu iesniedzēju saikne ar konkursa ekspertiem, kas pieņem lēmumus par atbalsta piešķiršanu, par ko neatkarīgie vērotāji jau iepriekš norādījuši, skatoties Kultūrkapitāla fonda darbību, piešķirot atbalstu dažādām iecerēm.

Latvijas Nacionālās operas baleta viesizrādēm Liepājā Valsts kultūrkapitāla fonds piešķīris 1000 latu un ar 6307 latu lielu līdzfinansējumu atbalstīts 19.starptautiskais pianisma zvaigžņu festivāls Liepājā nākamā gada martā.

Ievērojamu atbalstu no teātra nozares konkursa, kura ekspertu komisijā darbojas teātra direktors Herberts Laukšteins, saņēmis Liepājas teātris. 2400 latu kopumā atvēlēti izrādei “Pašnāvnieks”, izrādei “Brāļi”, kā arī Liepājas teātra viesizrādēm Slampē, Jelgavā un Latvijas Nacionālajā teātrī Rīgā. Savukārt Zanda Borga un Edīte Leščinska saņēmušas atbalstu pētījuma un mācību līdzekļa “Režijas virzieni un personības Liepājas teātrī” izstrādei, bet Ēriks Vilsons ticis pie stipendijas skumjai komēdijai “Braucam”. 700 latu liels atbalsts piešķirts arī Liepājas Leļļu teātra projektam “Ziemas siers”.

Starpnozaru grupa “Serde”, kas atrodas Aizputē, saņēmusi vairāk nekā 6 tūkstošus latu dažādiem projektiem – mākslinieču rezidenču programmai, ēku kompleksa Atmodas ielā 9, Aizputē, vēsturisko interjeru konservācijai, projektam “Tradīciju burtnīcas. Stāsti Riebiņos” un tradicionālās kultūras projektam “Augi”. Atbalsts gan nav piešķirts Starpnozaru konkursā, kura ekspertu komisijā darbojas “Serdes” vadītāja Signe Pucena.

Liepājas muzejs kopumā ticis pie 1000 latiem divām iecerēm – Miķeļa Fišera personālizstādei “Caur ērkšķiem uz zvaigznēm” un projektam “Maksa Paula Berči mantojums Liepājas šodienas arhitektūras kontekstā”, ko paredzēts īstenot nākamgad.

Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonds saņēmis 800 latu virtuālajai ekskursijai pa Sv.Trīsvienības katedrāli, bet rakstošā arhitekte Indra Ķempe ar 300 latu līdzfinansējumu varēs īstenot projektu “Dizaina brīvdienas Liepājā”. Turpināsies Vecpils Romas katoļu baznīcas rekonstrukcija, kuras divu logu restaurācijai atvēlēti 1000 latu, tāpat Tāšu muižas kungu mājas sešu logu restaurācijai piešķirti 2000 latu (ekspertu komisijā darbojas Tāšu muižas fonda vadītājs Juris Zviedrāns), bet ēkā Aizputes ielā 5, Durbē SIA “Ezermala 1” varēs uzsākt rekonstrukciju par 2000 latiem, lai pārveidotu telpas muzejam. Liepājas aktrišu folkloras apvienība “Atštaukas” par 800 latiem folkloras centrā “Namīns” rīkos danču vakarus, apgāds “Zinātne” par 1000 latiem izdos Aijas Jansones grāmatu “Rucavas rakstaino adījumu mantojums 19. gs. beigas – 21. gs. sākums”, bet apgāds “UPE tuviem un tāliem” īstenos projektu “Sventājas latviešu dziesmotais mantojums”. Folkloras speciāliste Māra Mellēna savukārt dosies uz Otaņķiem, lai īstenotu projektu “Mantotas tradīcijas mūsdienu kultūrsituācijā: Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa repertuārs dalībnieku dzīvesstāstu un pieredzes stāstu kontekstā”.

Anda Pūce,
“Kurzemes Vārds”