Vai ir vērts sakārtot tiltu pār Apšes upi, ja pretī nav ceļa – to vakar, ierodoties Priekules novada domē, vēlējās saprast Skodas rajona pašvaldības mērs Petrs Pušinsks. Runa ir par to, vai ir cerības, ka drīzumā tiks rekonstruēts autoceļš Priekule – Lietuvas robeža.

Brauktuve no Gramzdas līdz Lietuvas robežai ir ļoti sliktā stāvoklī. Lai pārrunātu iespējas to atjaunot pēc iespējas ātrāk, vakar Priekules novada domē notika paplašinātā Tautsaimniecības un attīstības komitejas sēde. Tajā piedalījās ne vien deputāti, izpilddirektors Andris Razma un Attīstības nodaļas vadītāja Una Ržepicka, bet arī valsts akciju sabiedrību “Latvijas Valsts ceļi” un “Latvijas Autoceļu uzturētājs” pārstāvji Liepājas reģionā Baiba Kampmane un Gunārs Lagzdiņš. Vēl ieradās kaimiņvalsts – Lietuvas – pārstāvji.

“No rīta braucāt pa šo ceļu un redzējāt, kas un kā – ka tas ir katastrofālā stāvoklī,” sēdi atklāja U. Ržepickas stāstījums viesiem par problēmām ar valsts pārraudzībā esošo ceļu Priekule – Lietuvas robeža. “Mums ir ideja rakstīt vēstuli ministrijai. Aprakstīt situāciju gan tur, gan Krotes virzienā, kas ir mūsu taisnākā izeja uz Rīgas šoseju, un Vaiņodi.” Viņa iecerējusi, ka to varētu parakstīt ne tikai abu pašvaldību pārstāvji, bet arī “Latvijas Valsts ceļi” un “Latvijas Autoceļu uzturētājs”.

“Lai valdība atrod izeju, kā situāciju padarīt labāku!” uzsvēra U. Ržepicka. Viņa atgādināja, ka slikti ceļi atsaucas uz novada ekonomisko attīstību. Ne tikai lielajiem ražotājiem, bet arī mazajiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar tūrisma pakalpojumu sniegšanu.

Priekules novada domes priekšsēdētājas vietnieks Ainars Cīrulis papildināja, ka Virgas pagastā bāzētais uzņēmums “Kurzemes gaļsaimnieks” nodarbina lielu daļu “Liepājas metalurga” bijušo strādnieku. Tagad uzņēmums atradis tirgu caur Lietuvu uz Ķīnu, tādēļ labs ceļš uz Skodu ir nozīmīgs. Tas ir svarīgi arī zemnieku saimniecībām, kas nodod pienu kaimiņvalsts pārstrādes uzņēmumiem. Tāpat ir daudz loģistikas firmu, kas izmanto šo ceļu tranzītam uz tādām Dienvidkurzemes pilsētām kā Aizpute, Saldus, Kuldīga, kā arī uz Rīgu. Caur Skodu un Priekuli virzās arī daļa to, kas izmanto Klaipēdas ostu. “Klaipēdas reģions ir pieturvieta Eiropas tūristiem. Kamēr nav ceļa, mēs kavējam to, lai viņi tālāk nonāktu pie mums. Kavējam jaunu firmu rašanos,” norādīja A. Cīrulis. “Mēs nepaņemam naudu, ko varētu paņemt.”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 17.marta numurā.

#kvards-20170317-06#