Jau pašā rīta agrumā ikkatrs makšķerkāta īpašnieks izmēģināja savu veiksmi makšķernieku sacensībās Cīravas dzirnavu dīķī.

Vēlāk ikvienu pie sevis viesmīlīgi uzņēma cīravnieks un mākslinieks Imants Ozols – “Gustos” sanākušie varēja lūkot gleznas, dendroloģiskos stādījumus un bišu dravu, klausīties arī dzejas vārdos.

Elpu aizraujošus momentus svinētāji piedzīvoja Cīravas lidlaukā, kur Kurzemes Avioklubs organizēja lidmodeļu paraugdemonstrējumus. No Aviokluba biedriem tie prasīja uzmanību un pūles, jo laikapstākļi sestdien pieturējās stipri vējaini.

“Briesmīgi. Jo lielāka lidmašīna, jo vējš mazāk traucē, bet tām mazajām… Lai cik sāpīgi tas nebūtu, viņas parasti tāpat nav ilgmūžīgas. Agri vai vēlu kaut kas notiek.

Man ir bijis tā, ka saku: viss, vairs nelidošu, man vairāk nevajag un iesviežu stūrī. Tad paiet kāda nedēļa un provēju likt kopā, un viss atkal aiziet,”

atzina kluba biedrs, kuldīdznieks un “MXS” lidmodeļa īpašnieks Uldis Kleinbergs, kura tālvadības modelis gan braši izturēja brāzmaino vēju, debesīs veidojot dažādas figūras.

Kad lidojumi jāveic skatītājiem par prieku, neliels pureklītis esot. “Mums arī ir tā, ka ar visiem kovidlaikiem klubam bija tāds pasīkums. Šeit neviens gandrīz divus vai trīs gadus nav lidojis.

Mākam mēs labāk un skaistāk, bet tās iemaņas mazliet ir zudušas. Ja tu ikdienā to nedari, iemaņas tomēr pazūd. Tagad atdzimstam no jauna,” atzīmēja U. Kleinbergs.

Savukārt to, kas turpina augt un pārsteigt, vietējie un Cīravas viesi varēja vērot “Meža dizaina dārzā” jeb mēbeļu audzētavā, kur tās saimnieks Uldis Šmits sanākušos izveda ekskursijā, kamēr viņa sieva Katrīna vārīja siera zupu.

“Viss ir paaudzies. Pirmajiem objektiem ir noņemta forma nost. Ja pirms trim gadiem bijām sērijā “vēl pieci gadi jāgaida”, tad tagad esam sērijā “vēl divi jāgaida”,”

pastāstīja Uldis.

Starp jaunākajiem eksperimentiem ir krēsli, kuru formas tapušas šoziem. “Tas būs pirmais Latvijā izaudzētais krēsls. Grūti pateikt, kad būs gatavs. Ja lampa aug trīs līdz piecus gadus, tad krēsls – sešus līdz deviņus,” viņš lepojās, gaidot savu eksperimentu rezultātu.

Šogad “mēbeļu raža” vēl nebūšot ievācama, bet saimniekam esot padomā daži knifi, kā mēbeles un interjera priekšmetus izaudzēt ātrāk.

Liela ļaužu plūsma veda uz laukumu pie Cīravas pagasta pārvaldes – tur saulītē dižojās retro spēkrati.

Īpašu skatītāju uzmanību un atzinību izpelnījās “VEF” rūpnīcā pēc Otrā pasaules kara ražotais “Irtiš” motovelosipēds, kuru bija atvedis talsenieks Alfrēds Zamockis.

“Man meitiņa atbrauca no Itālijas un mēs viesu mājā pie Tukuma aizbraucām lustēties. Skatos, tur ofisā šāds verķis karājās. Man bija divi zirnekļi jeb augstrata velosipēdi un to vienu es iemainīju pret šo motovelosipēdu.

Vācijā es pa salidojumiem esmu braucis un tur redzēju “Ilo” motovelosipēdus – tos krievi PSRS gados nokopēja viens pret vienu un nosauca par “Irtiš”. Šādi ir seši gabali “VEF” uztaisīti, un tad krievu valdība lika pārstāt, jo Harkivā šādus izlaida tūkstošiem – kas tos vairs pirks? Tāpēc pateica, lai stāv pie ratiem.

Es varu noņemt cepuri un teikt, ka šis tagad ir vienīgais pasaulē tāds vēl palicis. Manējais gan ir reanimēts – restaurēju ar pēdējiem spēkiem, līdzekļiem,”

pastāstīja Alfrēds, kuram pieder veseli 32 sporta motocikli. “Irtiš” motovelosipēds esot pilnīgā darba kārtībā, bet pats ar to vairs nebraucot, jo veselība neatļauj.

Pēcāk retro spēkrati devās parādes braucienā, taču Cīravas parkā jautrība turpinājās dažādās radošajās aktivitātēs. Bērni vareni izpriecājās putu ballītē un vēroja muzikālo izrādi “Svētku diena”.

Pašā vakarā svinētājus priecēja grupas “Sestā jūdze” koncerts un zaļumballe kopā ar grupu “Zvaigžņu lietus”.

Aizputes pagasta iedzīvotāji Rūta un Ivars ar mazmeitu Saniju atzinīgi vērtēja svētku plašo programmu.

“Katru gadu uz šejienes svētkiem braucam. Katru reizi ir citādāk, bet patīkami un tiešām interesanti. Svarīgi, ka ir gan bērniem savs prieciņš, gan pieaugušajiem balle. Lidmodeļu paraugdemonstrējumi – tie mums ļoti patika,” viņi atzina.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.