liepajniekiem.lv
Rudenim iestājoties, daudzu gavieznieku atmiņās ataust piedzīvotais – ravēšana laukā, kam neredz galu, un lapu griešana, sēžot uz biešu lapu griežamā soliņa. Kartupeļi stādīti, cik vajadzējis ģimenei iztikšanai, bet cukurbietes bija stabils ienākumu avots.
Dokumentu arhīvs pažobelē
Pagasta vēstures pārzinātāja Alma Kāle stāsta, ka savulaik 1936. gadā 85 procenti no visām Gaviezes pagastā esošajām saimniecībām audzēja tieši cukurbietes, jo tam bijusi piemērota mālaina zeme. Vērtīgā sakne audzēta, ievērojot tā laika agrotehniku, ieskaitot minerālmēslu lietošanu.
Cukurbietes pieņēma Gaviezes stacijā uz papildu sliedēm esošajā vagonā, varēja vest arī ar pajūgiem uz cukurfabriku.
Tolaik Latvijā bija uzceltas trīs cukurfabrikas, bez Liepājas vēl Jelgavā un Krustpilī. Un valsts pilnībā sevi nodrošināja ar cukuru.
Gaviezes senlietu krātuvē ”Atmiņu pūrs” glabājas dažādi dokumenti no kolektīvās saimniekošanas laikiem jeb agrākās kolhoza dzīves. Jo ”Elkukalnu” mājās atrastas kastes ar kolhozu ”Avangards” un ”Komjaunietis” (vēlāk apvienojās ”Avangardā”) dokumentiem, ļaujot ielūkoties aizgājušajos laikos.
”Elkukalnos” ilgus gadus atradies kolhoza ”Avangards” kantoris, un pažobelē bija izbūvēts arhīvs, kur arī dokumenti glabāti. Tos ”Atmiņu pūram” glabāšanā nodevis gavieznieks Aivars Kalniņš, kurš ”Elkukalnos” dzīvojis kopā ar vecākiem.
”Iepazīstoties ar materiāliem, secināju, ka dokumenti liecina par daudzpusīgu tā laika dzīvi, kolhozs dibināts 1948. gada 23. decembrī,” priecājas A. Kāle.
Bijuši iesniegumi, protokoli, akti, valsts uzdevumi, inventāra saraksti, pārskati par paveikto, sūdzības, sociālistiskās saistības u.c., līdz ar to var spriest par darba organizāciju, uzskaites un kontroles mehānismiem – uzzinātajā viņa dalās ar portāla lasītājiem.
Pēc dokumentiem izsekojams, kā notikusi cukurbiešu audzēšana, cik regulāras bijušas pārbaudes – pirms sēšanas, pēc sēšanas, ravēšanas laikā, kā arī ievākšanas brīdī.
Sūta protesta vēstules
Par to, ka Liepājas cukurfabrika no gaviezniekiem pieņēmusi cukurbietes, liecina, piemēram, 1945. gada 15. maija kolhoza ”Avangards” kopsapulces protokols: tajā 120 biedri apstiprina līgumu ar cukurfabriku par 30 ha cukurbiešu apsēšanu un ražas 210 cnt/ha, kopā 6300 cnt nodošanu pārstrādei. Līgumu parakstījis kolhoza priekšsēdētājs Bierands Ķaupelis.
2. jūnijā ar cukurfabrikas pārstāvi tiek apmērītas biešu sējumu platības un izvērtēti paveiktie darbi: 80% sējumi ir labi, 20% apmierinoši, sēklas ir iesētas 1,5–2,5 cm dziļi. Kopējo platību 31,1 ha veido 102 atsevišķi biešu lauki, kurus apkopj septiņos posmos ar 32 cilvēkiem kopā, kuri veic arī pārējo kultūru kopšanu.
Īpaša iezīme – kolhozam miglotāju nav, pagaidām ķimikālijas kaitēkļu apkarošanai nav.
Ir vēl šāda vēstures liecība: 1949. gada 2. jūnijā Gaviezes pagasta Izpildu komitejas priekšsēdētājs Reineks uzdod kolhoza ”Avangards” priekšsēdētājam A. Upmalim līdz 7. jūnijam pabeigt cukurbiešu retināšanu.
Viņš pamāca: ”Plāna izpildīšanai jāmobilizē visi darba spējīgie, jauni un veci cilvēki. Ir fakti, ka kulaku atkritumi un puskulaki negrib iet darbā un pildīt uzliktās normas cukurbiešu retināšanā.
Par tādiem kaitniekiem sastādiet aktu un nododiet Izpildu komitejai, kura tos nodos tiesai sodīšanai kā kaitniekus. Katru dienu plkst. 9 posminieks un brigadieris nodos ziņas par jautājumiem: kāds ir posma plāns, cik cilvēkiem jāstrādā, cik strādā, cik izstrādāja – ha skaits.”
Jau biešu ravēšanas laikā cilvēkiem par darbu bija iespēja saņemt cukuru avansā – 20 kg par hektāru, cena – 3,8 rbļ/kg. Vēl kāda nianse, ar ko īsti nebija mierā kolhoznieki un to pauda arī laikrakstiem ”Komunists” un ”Cīņa”: par ravēšanu saņemtais cukurs sadalīts pilnīgi visiem, ne tikai cukurbiešu kopējiem.
”Jāaizrāda, ka ļoti daudz ir tādu, kas ļaunprātīgi atturējās no biešu retināšanas darbiem, aizbildinot savu rīcību ar visdažādākajiem iemesliem, neesošām slimībām, nevaļu utt., bet patiesībā šie iemesli bija vienkāršs slinkums un pretīgums pret tik ”netīru” un ”garlaicīgu” darbu.
Tie tad nu arī ir lielākie kliedzēji, ka cukurs sadalāms starp visiem, jo kas tad nekaiš saņemt algu, ja ir muļķi, kas to nopelna,” teikts protesta vēstulē.
”Atmiņu pūra” rīcībā esošās vēstures liecības rāda, cik skrupulozi sekots līdzi cukurbiešu audzēšanai. Piemēram, 20. jūnijā atkal komisija vērtējusi cukurbiešu laukus. Konstatēts, ka 30 ha cukurbiešu retināšana ir pabeigta 90% labā kvalitātē, 10% apmierinoši.
Vēl sastādīts akts par cukurbiešu biezību un sakņu vidējā svara noteikšanu: konstatēts, ka lapas sver vidēji 80,5 g, sakne 19,3 g.
Komisijai skatot cukurbiešu sējumus jau vēlāk un redzot, kā saknes attīstījušās, ”ir 85 000 saknes uz hektāru, un visi noteikumi, ka paredzams iegūt cukurbiešu ražu 300 cnt/ha”, brigadieri tiek iekļauti kandidātu skaitā valdības apbalvojuma piešķiršanai par sagaidāmo augsto cukurbiešu ražu.
Stingri turas pie plāna
Liepājas cukurfabrika uzstādīja savas prasības, kā izaudzēto pieņems. Cukurbietes bija nepieciešams savlaicīgi sagatavot un pievest pie šosejas ceļiem līdz 20. oktobrim, kur tās palīdzēs savākt un aizvedīs pārstrādei fabrikas transports.
Gaviezniekiem bija jāorganizē cukurbiešu apsardzība, jābūt biešu iekrāvējiem ar 15–20 kurvjiem tilpumā 60–80 kg. Pēc noteiktā datuma bietes bija jāved ar zirgu transportu, par ko fabrika maksāja vienu rubli par tonnu.
Interesanti – 1. oktobra akts liecina, ka kolhozs ”Avangards” uz cukurfabriku aizvedis nekondicionētas (produkts neatbilda standartam) bietes: 2530 kg ar netīrumu procentu lielāku par 2%. Uzdots 24 stundu laikā fabrikas teritorijā esošās bietes pārtīrīt.
Vēl kāds dokuments – telefonogramma, kas adresēta kolhoza priekšsēdētājam B. Ķaupelim – liecina par stingro turēšanos pie plāna:
”Uz 5. oktobri jums bija jānovāc un jānodod 221 tonnu cukurbiešu. Uz 3. oktobri nodots 53 tonnas.
Uzdodam zem personīgas atbildības nodrošināt līdz 5. oktobrim 168 tonnas cukurbiešu nodošanu. 6. oktobrī plkst. 16 jums jāierodas uz Izpildu komitejas sēdi atskaitīties par cukurbiešu novākšanas un nodošanas gaitu kolhozā.”
Svarīgajā sēdē Izpildu komitejas priekšsēdētājs Reineks sniedza pārskatu: ”Neskatoties uz aizrādījumiem no pagasta IK un apriņķa IK, pagasta kolhozi atpaliek no piecdienu plāna izpildes cukurbiešu novākšanā, kas izskaidrojams ar kolhoza priekšsēdētāju paviršo pieeju, necīnīšanos par darba disciplīnas ievērošanu. Bieži gadās, ka paši brigadieri darba laikā nodarbojas ar žūpošanu.”
Izpildu komitejas sēdē nolemts uzdot kolhozu priekšsēdētājiem iesaistīt darbā visus darba spējīgos cilvēkus un pabeigt šo darbu līdz 20. oktobrim, nesaudzīgi cīnīties pret darba disciplīnas grāvējiem un paraugstatūtu pārkāpējiem.
Kolhoza pārskatā par lauksaimniecības kultūru ražu redzams, ka no plānotās ražas 210 cnt/ha saražots 170 cnt/ha.
Uzziņai
Cukurbiešu raža kolhozā ”Brīvība”
- 1982. gadā – 76,1 cnt
- 1983. gadā – 167,2 cnt
- 1984. gadā – 247,3 cnt
- 1986. gadā – 228,9 cnt
- 1987. gadā – 195,9 cnt
Avots: Gaviezes senlietu krātuve ”Atmiņu pūrs”
Fakti
AS ”Liepājas cukurfabrika”
- Dibināta 1933. gadā.
- 1972. gadā uzsāka arī šķīstošās kafijas ražošanu.
- 1983. gadā saražoja 67,5 tūkstošus tonnu rafinētā smalkā cukura un 797 tonnas šķīstošās kafijas.
- 2007. gadā Liepājas cukurfabrika beidza cukura ražošanu saskaņā ar Eiropas Savienības īstenoto cukura reformu un tika uzsākta uzņēmuma restrukturizācija, ko pabeidza 2009. gadā.
Avots: https://lv.wikipedia.org/
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
