Te nu gan ir kā Alpu kūrortā. Tā svētdien, izkāpjot no auto un pārlaižot acis mašīnu un ļaužu pilnajiem Bernātiem, sacīja kāda ziemas prieku baudītāja. Tik daudz ļaužu kā todien Bernātu mežā tiešām diez vai kādreiz redzēts, atzīst arī paši Nīcas pagasta iedzīvotāji. Ilgi gaidītais un beidzot sagaidītais sniegs un garās brīvdienas, kas beidzās ar saulaino svētdienu, bija tā apstākļu sakritība, kas ļaudis bariem vien vilināja ārā no Liepājas.

Ar slēpēm, ragavām un visdažādāko formu un krāsu šļūkšanai no kalna piemērotiem priekšmetiem padusē viņi devās meklēt ziemīgu izklaidi. Tiesa, pirms tam nācās krietni lavierēt starp automašīnām, kas pa Bernātu ceļa loku ap pusdienlaiku kustēja cita aiz citas. Apņēmīgākie braucēji centās nokļūt līdz stāvlaukumam pie bijušās kafejnīcas “Dzintariņš” vai vēl tālāk, lai atstātu braucamo tuvāk jūrai. Mazāk apņēmīgie stājās Bernātu loka malā un līdz “Dzintariņam” gāja kājām. No pēdējās mašīnas rindā līdz Bernātu loka un šosejas krustojumam daudz brīvas vietas svētdien agrā pēcpusdienā nemaz vairs nepalika.

Tiesa, bernātniekiem pašiem nekāds ieguvums no atpūtnieku pūļiem neticis – tieši pretēji. “Mums nācās pat saukt Ceļu policiju, jo netikām vairs iekšā paši savā sētā, ceļu bija aizšķērsojušas mašīnas,” saka Bernātu iedzīvotāja Rita Ābelīte. “Arī visās autobusu pieturās stāvēja mašīnas, nezinu, kā tur vispār autobusi varēja piebraukt.” Bernātniece piebilst, ka Ceļu policijai te patiešām būtu bijis ko darīt – uz šo ceļu taču attiecas visi tie paši noteikumi, kas uz pārējām vietām, kur ir satiksme.

Ne viens vien atpūtnieks, īsāko ceļu meklējot, gājis arī šķērsām privātu māju pagalmiem vai šļūkšanai atradis kalnu, kura nogāze ved kādas mājas sētā.

Lielākais trūkums ir tas, ka nestrādā kafejnīca “Dzintariņš” un nav arī vairs “Villas Almas”, saka Nīcas pagasta tūrisma koordinatore Dace Vecbaštika. Bijušās kafejnīcas ēka ir stipri papostīta un apkrāsota, vietā, kur kādreiz atradusies tualete, tagad rēgojas grīdā izlauzti pamatīgi caurumi.

“Varbūt te vajadzīgs kāds cilvēks ar uzņēmīgu dabu, kas kaut vai patvāri mežmalā varētu uzlikt, lai varētu pārdot ļaudīm karstu tēju,” viņa piebilst.

Līdzās “Dzintariņa” noplukušajam stāvam ļaudis brīvdienās bija atraduši vietu gaļas cepšanai. Taču nesakārtotā vide tur nav mudinājusi arī atpūtniekus atstāt aiz sevis tīrību un kārtību.

R.Ābelītei šķiet, ka pašvaldībai un Bernātiem tomēr būtu kāda iespēja te gūt kādu labumu. Varbūt tā varētu būt neliela maksa par iebraukšanu Bernātu Dabas parka teritorijā.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Mašīnu rindas Bernātu loka ceļā svētdienas pusdienlaikā pārsteidza gan atpūtniekus no pilsētas, gan pašus bernātniekus.