Pirmdiena, 28. novembris Rita, Olita, Vita
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Daudzbalsības daudzinājumā prezentē sešspārnu dzirnavas

Lai saglabātu vietējo kultūrvēsturisko mantojumu un to popularizētu sabiedrībā, Otaņķu tautas namā izskanējis Dienvidkurzemes vokālās daudzbalsības daudzinājums.

Daudzbalsības daudzinājumā prezentē sešspārnu dzirnavas
Daudzbalsības daudzinājuma pasākuma dalībnieki gan svētkos, gan ikdienas darbā apgūst ar etnogrāfiju saistītas zināšanas, klausās lekcijas un papildina seno rokdarbu prasmes, piemēram, veidojot salmu dekoru jeb ķistus. (Foto: Publicitātes)
04.10.2022 00:02

Liene Kupiča

"Kurzemes Vārds"

Lai šo dienu izveidotu vēl svinīgāku, katram apmeklētājam bija iespējams tikt pie pirmā oficiālā suvenīra ar jauno Otaņķu pagasta ģerboni – sešu spārnu dzirnavām, pastāsta Otaņķu pagasta kultūras darba organizatore Annija Dita Stanga.

Pirmo reizi šis pasākums norisinājās 2019. gadā Nīcā, savukārt nākamgad otaņķnieki cer ciemoties Bārtā, saka A. Stanga.

Etnogrāfiskie kolektīvi no šīm vietām ir arī Dienvidkurzemes daudzbalsīgās dziedāšanas tradīciju galvenie glabātāji, kas daudzbalsību dziesmās turpina no paaudzes paaudzē.

Etnomūzikas pētnieki pat uzsver, ka mūspusē šis izpildījums ir saglabāts maksimāli autentisks, dabisks un laika gaitā ticis maz izmainīts.

Daudzbalsība ir vilkšana jeb garais sauciens, kā arī dažādos augstumos vienā ritmā izdziedātas melodijas.

”Šogad pie mūsu Otaņķu ansambļa ciemos atbrauca etnogrāfiskie ansambļi un to tiešie mantinieki no Bārtas, Rucavas, Nīcas un Liepājas, kā arī bērnu un jauniešu etnogrāfiskie kolektīvi: Nīcas vidusskolas ”Rakari”, Liepājas Bērnu un jaunatnes centra ”Ķocis” un Bārtas kultūras nama ”Bārtenieki”.

Ikvienam interesentam bija iespēja smelties jaunas zināšanas par tautasdziesmām etnomuzikoloģes Igetas Ozoliņas lekcijā ”Tautasdziesmas ceļš”, kā arī pie Aijas Brikmanes iemācīties darināt Dienvidkurzemei raksturīgos salmu dekorus jeb ķistus. Mēs mielojāmies arī ar gardu zupu, lecām rotaļās,” pavēsta kultūras pasākumu rīkotāja.

Katrs dalībnieks saņēma suvenīrus – pildspalvas, uz kurām uzdrukāts nesen apstiprinātais Otaņķu pagasta ģerbonis – uz sarkana fona sešspārnu dzirnavas.

Otaņķu pagasta ģerbonis ar sešspārnu dzirnavām uzdrukāts uz suvenīriem – pildspalvām, kuras saņēma daudzbalsības daudzinājuma dienas dalībnieki. Foto: Publicitātes

Par to, ka pagastam nepieciešams savs ģerbonis, pagasta pārvalde lēma vēl bijušā Nīcas novada laikā, kurā bija apvienoti Nīcas un Otaņķu pagasts. Tā izsludināja ideju konkursu, toreizējais pārvaldnieks Andris Bišofs bija patīkami pārsteigts par iedzīvotāju atsaucību.

”Nīcas pagastam līdz ar Dienvidkurzemes novada reformu pārveidoja un apstiprināja pagasta ģerbonī bijušā Nīcas novada ģerbonī ieviesto tautastērpa vainagu, pievienojot klāt sudraba jūras simbolu. Otaņķu pagasts, kas bija kopā ar Nīcas pagastu vienā pašvaldībā, nu palika bez savas simboliskās identitātes,” atgādina Nīcas tūrisma centra vadītāja un aktīva Otaņķu pagasta iedzīvotāja, un arī etnogrāfiskā ansambļa dalībniece Lelde Jagmina.

Varianti bija vairāki – ģerboņa veidus, kuros bija attēlota latviešu etnogrāfijas zīme – rīta zvaigzne, Valsts Heraldikas komisija noraidīja, pamatojot, ka nepieciešams atrast katras vietas unikālo simbolu. Taču atbalstu komisijā ieguvis ģerboņa variants ar Otaņķu pagasta Prenclava dzirnavu sešiem spārniem.

Šādas Holandes tipa vējdzirnavas ir unikālas visā Baltijā tieši spārnu skaita dēļ. Mūsdienās dzirnavām spārnu nav un dzirnavas ir privātīpašums.

”Īpašnieks cer spārnus kādudien atjaunot, bet tas ir ilgs, sarežģīts un finansiāli dārgs process,” teic L. Jagmina.

Otaņķnieki ir vienisprātis, ka dzirnavu spārni ģerbonī tomēr visveiksmīgāk raksturo pagasta vizītkarti – te cilvēki vienmēr nodarbojušies ar lauksaimniecību un jo īpaši graudkopību, bet spārni simbolizē kustīgumu uz priekšu, čaklumu un strādīgumu. Tāpat arī sešu spārnu apaļā forma sasaucas ar Otaņķu pagasta nosaukuma pirmo burtu ”O”, skaidrots ģerboņa aprakstā.

Foto: Publicitātes

Arī citi pagasti, kuri vēlas un kuriem vēl nav sava ģerboņa, var tos izstrādāt un izmantot kā vietas prezentējošu simbolu un tādējādi rūpēties par apdzīvotās vietas vai teritorijas identitāti.

Vienlaikus Dienvidkurzemes novada domes deputāti lēmuši, ka iepriekšējo astoņu novadu ģerboņi, ko pašvaldības veidoja laika posmā no 2009. gada, no šī gada 1. septembra zaudējuši spēku, jo 8. jūnijā Latvijas Valsts Heraldikas komisija apstiprināja Dienvidkurzemes novada ģerboni – sudraba laukā sarkanu lauvu.

”Materiālu kopums, kur ir iepriekšējais ģerbonis, ir pašvaldības atbildībā un jāglabā arhīvā, seifā,” saka Heraldikas komisijas vadības pārstāve Ramona Umblija.

”Iepriekšējie ģerboņi saņem atzīmi, ka tie vairs nav spēkā esoši, bet būs apskatāmi ģerboņu kataloga elektroniskajā versijā arī turpmāk. Bijušo novadu simbolika ir ieguvusi kultūrvēsturiskā mantojuma vērtību un arī turpmāk var tikt izmantota dažādos suvenīros,” teic R. Umblija.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz