Īpaši meža zosis pulcējas lielos baros un ceļošanas laikā periodiski apstājas, lai uzņemtu enerģiju – atpūstos, paēstu un pārlaistu nelabvēlīgus laika apstākļus, atgādina Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).

Taču putni, lai apmierinātu savu izsalkumu, visbiežāk piestāj kultūraugu sējumos, kur izdara postījumus un rada zaudējumus lauksaimniekiem. Arī šogad DAP zemniekiem visā Latvijā pēc pieprasījuma izsniegs atļaujas zosu letālai atbaidīšanai.

Tāpat kā pagājušajā gadā, arī šogad šādā veidā varēs iegūt 1000 putnu, taču šogad ar letālās atbaidīšanas metodi drīkstēs iegūt divu sugu putnus – sējas zosis un baltpieres zosis (no katras sugas pa 500 putniem). \

Pērn varēja iegūt trīs putnu sugas – trešā bija Kanādas zoss, taču speciālisti atzinuši, ka turpmāk šie putni jāliek mierā.

“Letālās atbaidīšanas mērķis ir samazināt migrējošo zosu radītos zaudējumus pavasarī, un atļaujas tam varēs saņemt lauksaimnieki, kas audzē riskam visvairāk pakļautos kultūraugus, piemēram, ziemas kviešus, ziemas miežus, ziemas rapsi, lauka pupas, zirņus, vasaras kviešus, auzas un kukurūzu,” informē DAP sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Rēna.

Pērn atļaujas izsniegtas 140 saimniecībām visā Latvijā – atkarībā no sējumu platības tika izsniegta atļauja konkrēta skaita putnu nošaušanai. “No 1000 atļautajiem putniem tika iegūts pavisam niecīgs skaits – tikai daži desmiti,” viņa piebilst.

Zosu ieguve ar medību ieročiem ir atļauta tikai tad, ja saņemta DAP atļauja, un atbaidīšanas laikā jāievēro gan atļaujas, gan medības reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

Saņemot šādas izņēmuma kārtā izsniegtas atļaujas aizliegts lietot gludstobra munīciju, kas satur svinu.

Zosu ieguve atļauta tikai diennakts gaišajā laikā, kad putni ir nolaidušies uz lauksaimniecībā izmantotiem laukiem. Ja zosis paceļas spārnos, to ieguve un atbaidīšana jāpārtrauc.

Jāņem vērā, ka zosu letālo atbaidīšanu nav atļauts pielietot īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kuras ir veidotas putnu aizsardzībai.