liepajniekiem.lv
Prieka mirklis visiem
“Ābolīša” vecāku padome arī ikdienā aktīvi darbojas un veido dažādus pasākumus, lai bērnudārza ikdienu padarītu interesantāku, savukārt īpaša mācību noslēguma dienas atzīmēšana notiek otro gadu.
Iepriekš noslēguma pasākumi katrai grupiņai – “Saulītēm”, “Bitītēm”, “Ezīšiem”, “Mārītēm 5” un “Mārītēm 6” – bijuši atsevišķi, taču svarīgi bijis, lai kopā svinētu visi.
Ideja radusies arī tāpēc, lai visiem bērnudārza audzēkņiem, ne tikai tā beidzējiem, mācību gada beigas tiešām būtu kā svētki, stāsta vecāku padomes priekšsēdētāja Madara Jaunzeme.
“Lielajiem bērniem ir izlaidums – viņiem ir svētki, bet pārējie un tie, kas vasarās vairs nenāk, gada beigās vienkārši savāc savas mantiņas un iet mājās – pilnīgi nekādas svētku sajūtas!
Pagājušajā gadā teicu: varbūt kaut ko uztaisām? Bijām trīs aktīvas mammas, audzinātājas nāca palīgā, un taisījām radošās darbnīcas pa pieciem punktiem – rotaļas, futbols, bumbas, sava objekta līmēšana un puzles likšana ar savu simboliku. Teikšu godīgi, pēc tā pasākuma gribējās vienkārši nokrist zālē un tā izklāties, jo tas bija pirmais lielākais pasākums. Bet ar domu – lai ir svētki,” viņa saka, piebilstot, ka šai procesā svarīgi arī tas, ka audzinātājām un iestādes vadībai tad ir mazāk rūpju.
“Dienas skrējiens, kāds slimo, kādam jāuzņemas vairāki darbi – mājās tikt galā ar trīs bērniem ir grūti, kur nu vēl ar 14 vai 25. Tad gribas audzinātājām un vadībai dot to mirkli – kaut vai pusstundu, stundu, lai var uzelpot vieglāk kaut vai par gramiņu,” teic M. Jaunzeme.
Izglītības iestādes vadība ar siltu smaidu uzteic vecāku padomes radošo iesaistīšanos bērnudārza dzīves ikdienā – tik aktīva vecāku līdzdalība nemaz tik bieži novērojama nav.
“Es esmu ļoti lepna, ka mums ir tāda iestādes padome. Tiešām tik aktīva! Mums jau gadiem iestrādājušās ļoti lielas tradīcijas – Baltā galdauta svētki, teātris, kur pat tēti spēlējuši lugas, visādas aktivitātes, mācību līdzekļus taisām, vecāki iesaistās Lielajā talkā, kopā veidojam dažādas labdarības akcijas. Mēs ļoti veidojam piederību, un vecāki tajā līdzdarbojas. Mums nekad otrreiz nav tāds pats pasākums, un vecāki arī mums dāvina svētkus,” priecājas “Ābolīša” vadītāja Mudīte Reinharde.
“Ja citās iestādēs vecākus nevar iekustināt, tad mums ir tā, ka brīžiem sakām: varbūt to pārliekam uz nākamo reizīti, jo idejas birst, un man ir liels prieks!
Vecāku padome iesaistās arī pedagoģiskajā procesā – tas nav tikai, kā blakus stāvēt pasākumā, bet mācīties kopā ar mums,” padomes darbu slavē arī izglītības metodiķe Anda Baļeva, norādot, ka vecāki, kuri iesaistās, redz pedagoģiskā darba specifiku, par kuru iepriekš nav nojautuši.
Tieši tāpēc esot interesanti vērot, kā viņi to iepazīst. “Pagājušajā gadā, lai vecāki saprastu, ko tas nozīmē un kāpēc ir tik daudz jautājumu no mūsu puses, aicinājām kopā salikt scenāriju. Un tad vecākiem arī bija daudz jaunu atklājumu. Šis viss patiesībā veido piederību, patriotismu, kas tālāk arī bērnos rodas. Un mums tas ir ļoti svarīgi, jo piederība ir viena no iestādes vērtībām. Visi šie mazie solīši, un, ja vēl ir tik brīnišķīga padome, tad ir fantastiski,” atzīmē metodiķe.
Šogad “Ābolītī” bijuši 104 audzēkņi – ne tikai durbenieki, bet bērni arī no Grobiņas, Vecpils, Dunalkas, Lieģiem. “Šis skaits mums ir konstants – šogad mazliet vairāk, nākamgad varbūt būs nedaudz mazāk, bet vēl komplektējam grupas. Taču skaitliski lēnām ejam uz augšu,” saka M. Reinharde.
Ar lepnumu un sirdi
Tā kā “Ābolītī” jau agrāk spēlēts teātris, vecāku padome mācību gada izskaņā šo tradīciju turpināja, par prieku bērniem un iestādes kolektīvam uzvedot izrādi “Aina ar brālīti meklē cālīti”.
Uz pārsteiguma teātra izrādi audzēkņi ieradās pavisam svinīgi – katra grupiņa nesa savu karogu. Arī tie tapuši, pateicoties vecāku padomei, – maija sākumā rīkotas radošās darbnīcas un karogus darinājuši paši bērni, apspēlējot savas grupiņas simboliku.
“Bija grupiņas, kur bija pat balsošana – iesaistījās ģimenes, kuras veidoja skices – nebija tā, ka tagad atnākam un uzreiz liekam uz auduma. Pirms tam nolemts, kā tas izskatīsies. Radošajā darbnīcā tika uzlikts uz auduma,” stāsta A. Baļeva.
“Cits var krāsot ar flomāsteru, marķieri, bet mazās “Saulītes” tā nesakrāsos – viņi ir pavisam maziņi, tāpēc ar audzinātājas palīdzību krāsoja un spieda plaukstiņas. Es atceros, ka pēc tam katrs lepni nāca un teica, kā sauc viņa grupiņu.
Knapi varēja izrunāt, bet lepni to teica! Tās ir tās mazās uzvaras, kas liek darboties vēl,” piebilst M. Jaunzeme.
Ar aizrautību un interesi mazie vēroja teātra izrādi, plaukšķinot līdzi un pateikdamies ar aplausiem. Cālīša tēlā bija iejutusies Diāna Tapiņa, kuras četrgadīgā meitiņa Enija bija viena no izrādes skatītājām.
Diāna teic, ka ar spēlēšanu viss sanācis, kā iecerēts, un galvenais, lai bērniem prieks. “Viss ļoti labi sanāca, patīkami saorganizējāmies. Vecāki ļoti atraktīvi, radoši un katrs pārspēja savas aktiera spējas. Kādas trīs reizes tikai bijām mēģinājuši, pirmās divas reizes vispār tikai scenārijam izgājām cauri un aizvakar visu salikām kopā ar visiem tērpiem,” viņa pastāsta.
Pēc teātra izrādes norisinājās vēl viens svinīgs pasākums – ceļojošās balvas “Gada zelta ābolītis” pasniegšana vienam no iestādes darbiniekiem, kurš vecāku vērtējumā atzīts par izcilāko.
Šoreiz to saņēma “Ezīšu” grupiņas audzinātāja Kristīne Liepiņa. “Man ir pacilātas emocijas, ir gandarījums, jo tiešām ir strādāts, daudz ieguldīts, un prieks, ka vecāki to novērtē un redz no malas.
Darbs bērnudārzā man ir sirdsdarbs, jo te ir jābūt cilvēkam, kuram šis darbs tiešām patīk, un, ja patīk, tad tu esi savā vietā.
Un es esmu savā vietā,” teic K. Liepiņa, kura “Ābolītī” strādā jau piecus gadus.
Gan vecāku padome, gan “Ābolīša” vadītāja pasākuma izskaņā izteica un piešķīra pateicības veltes gan darbiniekiem, gan bērnu vecākiem par ieguldījumu iestādes darbā un tās popularizēšanu, jo bērnudārza ikdiena šogad bijusi ļoti rosīga.
“Daudz strādājām gan pie emocionālās, gan psiholoģiskās drošības – darbiniekiem organizējām dažādus kursus, lai viņi neizdegtu. Nav jau viegli šai laikā strādāt, kad notiek visādi streiki un citas aktivitātes. Ar bērniem ļoti daudz par veselību runājām – audzinātājas strādāja, un pieaicinājām speciālistus. Šogad ļoti daudz iesaistījāmies projektā “Skola katram bērnam”, jau valsts līmenī pozicionējam savu iestādi. Pie iekļaujošās izglītības šobrīd sākam strādāt,” pastāsta M. Reinharde.
Šogad bērnudārzu absolvēja 23 audzēkņi. Arī vasarā bērnudārzs nebūs kluss – darbosies trīs pilnas dežūrgrupas, atzīmē iestādes vadītāja.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
