Ar sastrutojušu zobu – uz Rīgu

Novads publicēja sludinājumus, ka aicina darbā zobārstu Nīcā. Vai šī vakance ir aizpildīta?

“Situācija gluži atrisinājusies nav, bet interesi izrādīja zobārstniecības pakalpojumu sniedzēja kompānija, kam kabineti vairākās Kurzemes pilsētās. Tagad viņi gādā aprīkojumu, meklē speciālistu, un varētu būt, ka drīzumā rakstiski slēgs ar pašvaldību telpu nomas līgumu, jo tās ir pašvaldības telpas,” Veselības aprūpes centra vadītāja Vija Jablonska sēj cerību.

Nav zināms, vai zobārsts dzīvos Nīcā, trīsistabu dzīvoklī, ko pašvaldība piedāvā. Tas tiek turēts arī gadījumam, ja nepieciešams kādam skolotājam.

Zobārstu trūkums ir problēma visā valstī.

Bezmaz otrajā plānā aizvirzās fakts, ka bērniem, kam līdz 18 gadiem zobārstniecības pakalpojums ir bez maksas, tas nav pieejams. Nav zobārstu!

Viņa atceras trīs gadījumus, kad pašvaldībai vajadzēja palīdzēt bērnu aizvest uz Rīgu.

Viens bija naktī, kad bērns mocījās ar ļoti sastrutojušu sāpošu zobu. Liepājā zobārstniecības ķirurgs, kurš varētu līdzēt, nebija pieejams, tāpēc veda uz Rīgu.

Galvaspilsētā ir trīs klīnikas, kurās akūtu zobu sāpju gadījumā pieņem arī naktī, tā ka mazajam cietējam palīdzēja.

“Tas ir ārprāts, ka bērniem jācieš lielas sāpes!” uzskata Veselības aprūpes centra vadītāja.

Kabineti ir, zobārstu nav

Novadā zobārstniecības kabineti ir Aizputē, Priekulē, Grobiņā, kur strādā divas ārstes, bet viena no septembra grasās iet pelnītā atpūtā. Viņas vietā meklē mediķi.

“Grobiņas doktorātā Lielajā ielā 81 ir pieejamības prasībām atbilstoši izremontēts kabinets 2. stāvā, kur cilvēki var uzbraukt ar liftu, bet atduramies pie kadra trūkuma,” V. Jablonska stāsta, ka darba sludinājumu publicēja novada informatīvajā izdevumā, viņa arī braukusi uz Liepājas zobārstniecības kabinetiem un runājusi ar vadītājiem, vai būtu mediķis, ko piesaistīt arī novadam.

Vēl nav rezultāta. Visur ārsti ir pamatīgi noslogoti, un arī zobārstniecības privātprakses meklē papildu kadrus, lai strādātu plašāk, varētu atvērt filiāles.

V. Jablonska kopā ar citiem potenciālajiem darba devējiem viesojusies Rīgas Stradiņa universitātes Zobārstniecības fakultātē un 5., 6. kursa studentiem stāstījusi par darba iespējām.

Taču piedāvājumi, kādus viņiem izteica citi, esot pārsnieguši to, ko jaunie speciālisti iegūtu Dienvidkurzemē.

Dzīvoklis kā stimuls neesot nekas, turklāt viņi jau pēdējos divos kursos gandrīz visi atraduši darbu Rīgā. Piemēram, viens piedāvājums no Liepājas bijis tāds:

“Kam mums piedāvāt jums dzīvokli, ja būs tāds atalgojums, ka jūs 4–5 gadu laikā Liepājā nopirksiet māju.”

V. Jablonsku tāda realitāte apmulsināja.

“Man gribas teikt: vai nu tad beidzam sludināt bezmaksas pakalpojumu un viss ir par maksu, vai radīt pieejamību. Šībrīža situācija ir katastrofa!” viņa uzsver.

Kādus instrumentus novads liek lietā, lai piesaistītu mediķus?

“Viens ir jau pieminētais dzīvoklis Nīcā, vēl pašvaldība piedāvā nomas telpas, medicīnas speciālistiem Dienvidkurzemē daļēji maksā stipendiju. Aizputē jaunai ģimenes ārstei, kas patlaban ir rezidente, maksāja stipendiju, vēl divām ģimenes ārstēm – Aizputē un Grobiņā –, lai viņas atgrieztos strādāt Dienvidkurzemē.

Pašlaik abas ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet uzsāka novadā strādāt un arī turpinās,”

V. Jablonska uzskaita.

Par ārsta palīgu jeb feldšeri nevar strādāt parasta māsa, ir pusgadu jāmācās kursos. Tie maksā pāri par 600 eiro, ko pašvaldība strādājošajiem ārsta palīgiem apmaksā.

Dienvidkurzemē mediķiem nāk pretī, cik iespējams, uzskata V. Jablonska.

“Piemēram, lai izveidotu Dunalkas feldšerpunktu, ieguldīja lielu naudas summu no pagasta pārvaldes budžeta, lai varētu pēc Veselības inspekcijas prasībām to iekārtot. Tas nav vienkārši. Ir strikti noteikumi – jābūt pandusam, tualetei, kas aprīkota, lai derētu arī invalīdiem, u.c.”

Remonts par 100 000 eiro

Dunalkas, Vecpils, Durbes, Tadaiķu pagastu un Durbes pilsētas apvienības pārvaldes vadītājs Vilnis Kārkliņš pārraudzīja feldšerpunkta ierīkošanu – telpu remontu un pārveidošanu.

Pasta nodaļas laikā to izvietojums bija citādāks.

“Pie ēkas ieejas ārpusē uzbūvēja pandusu, bet kāpņu telpā pie pirmajiem četriem pakāpieniem, kas ved līdz pirmajam stāvam, uzstādīja invalīdu pacēlāju.

Izremontēja arī visu kāpņu telpu no ārdurvīm līdz otrajam stāvam, lai glīta,”

V. Kārkliņš dzirdējis no bibliotēkas apmeklētājiem, ka šī vecās ēkas daļa patīkami pārdzimusi. Bibliotēka atrodas pretim feldšerpunktam.

Ierīkota tualete, kas pieejama arī invalīdiem. Jautāts, vai paredzams, ka būs pacients, kurš izmantos pacēlāju un kam nepieciešama tieši šāda tualete, pārvaldnieks sacīja, ka pašlaik pagastā nav ratiņkrēslā sēdoša cilvēka.

“Kopējā summa feldšerpunkta ierīkošanā un kāpņu telpas remontā ir 94 860 eiro.

Šķiet, ka par gandrīz 100 tūkstošiem maz kas izdarīts, bet viss maksā dārgi.

Piemēram, pandusa izbūve – 12 000 eiro, pacēlājs – 11 000, platās durvis 4500–5000 eiro, invalīdiem pielāgotā tualetē arī katra santehnikas iekārta milzu cenā,” V. Kārkliņš sauca summas.

Vajadzīga arī aptieka

“Līdz šim tuvāko medicīnas pakalpojumu dunalcnieki varēja saņemt Cīravā. Feldšerpunkta tā saucamajā Durbes pagastu pārvalžu apvienībā vispār nebija,” V. Jablonska skaidro, kāpēc veidoja feldšerpunktu Dunalkā.

No septembra sāks strādāt ārsta palīdze jeb feldšere. Mediķe braukās no Lieģiem, savukārt uz turieni viņa esot pārcēlusies no Liepājas.

“Kad nokārtosim nepieciešamās formalitātes, tad arī izlemsim, kāds būs darba laiks,”

V. Jablonska paskaidro, ka feldšere strādās pilnu likmi.

“Kad ta’ viņa būs!” dunalcniece Gunta Vaiskoviča neticīgi jautāja, kad “Kurzemes Vārds” aizbrauca apskatīties jauno feldšerpunktu. Atbildējām, kā mums teica Vija Jablonska.

“Vecajiem cilvēkiem īpaši labi, ka viņš būs tepat uz vietas. Aptieka ar pie reizes varētu te būt, lai var nopirkt tabletes un nav pēc tām jābrauc uz pilsētu vai jāmeklē kāds cits, kas atved,” G. Vaiskoviča minēja vēl vienu nepieciešamību.

Viņa jau vēl var paiet, ar autobusu aizbraukt vai uz Aizputi, vai Liepāju, bet kurš slims un nekust?…

“Katrs jau ir sameklējis savu ģimenes ārstu, man tāpat kā daudziem viņš ir Cīravā. Mūs otrdienās aizved, [pašvaldības] transports noorganizēts. Bet, ja tev akurāti steidzami vajag citā dienā, tad bez savas mašīnas netiec. Ja iekrīt mugurā, gaidi, kad vedīs. Ja vari aiziet uz autobusu, tad vari aizbraukt citur,” dunalcniece stāstīja, kādas mēdz būt ikdienišķas situācijas.

Ārsti mazpilsētā notur ģimene

Katerina Bulavkina ir 30 gadus jauna daktere, kas Priekulē strādā par ģimenes ārsti. Šī viņas dzimtā pilsēta, kurā dzīvo vecāki un vīrs, tāpēc arī tur ir ģimenes ārsta prakse.

Taču, ja Priekulē nebūtu ģimenes, viņas arī tur nebūtu, K. Bulavkina atzīst.

Jautāta, ar kādām problēmām jāsaskaras, viņa vispirms min gan pacientu, gan kolēģu izglītības līmeni.

Esot bijis, ka no speciālistiem pacients atgriežas ar tik aplamu diagnozi, ka ir vēl slimāks nekā pirms tam.

Nosūta viņu pie cita speciālista, kas savukārt izraksta aplamus analīžu nozīmējumus. K. Bulavkina ir neizpratnē, no kurienes rodas tādas rekomendācijas.

Savukārt pacientu vidū plaši izplatītas ir tautas medicīnas metodes, mīti, aizspriedumi.

Dakterei bieži jautājot, ko viņa dara laukos. Atbilde ir: “Man patīk ģimenes medicīna. Nevaru šobrīd pateikt, ka man patīk darbs Priekulē, bet es arī negrasos nekur tālu iet prom.”

Ģimenes ārstes darbā ir vēl viena sāpīga problēma – nav cilvēka, kas aizvieto. Tāpēc nevar ieplānot atvaļinājumu, kas garāks par divām nedēļām, un arī tas esot jau ilgs.

“Bija situācija, kad man divus mēnešus bija slimības lapa. Būtu vajadzējis garāku, bet es to nevarēju atļauties, jo nebija, kas aizvieto,”

K. Bulavkinu gaida vairāk nekā pusotrs tūkstotis pacientu.

“Priekulē ir vēl viena ģimenes ārste, bet viņai daudz vairāk pacientu. Ir netaisnīgi vienam ārstam uzvelt tik daudz. Mēs arī esam diezgan izolēti. Cik zinu, jaunie ārsti, kuri nāk no lauku reģioniem, pēc studijām aiziet uz Liepāju.”

Speciālistu nepietiek visā valstī

Elīna Tolmačova, pašvaldības Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļas vadītāja

Liepājas pašvaldībā darbojas Veselības aprūpes cilvēkresursu piesaistes programma, kuras mērķis ir piesaistīt deficīto specialitāšu ārstus darbam SIA “Liepājas Reģionālā slimnīca”.

Programma paredz nodrošināt speciālistu ar dzīvesvietu un segt transporta izdevumus. Pateicoties programmai, līdz šim piesaistīti 65 speciālisti.

Caur pašvaldības stipendiju programmu laikā no 2015. līdz 2023. gadam pašvaldībai izdevies piesaistīt 56 rezidentus.

Papildus tam ārstus nodrošina arī ar dzīvojamo telpu atbilstoši pašvaldības noteiktajai kārtībai uz laiku, kamēr strādā nozarē un sniedz valsts apmaksātu pakalpojumu.

Šis atbalsts ir piesaistījis pilsētai vairākus bērnu zobārstus.

Lielu individuālu darbu ar rezidentiem un ārstiem veic ārstniecības iestāžu vadītāji, īpaši Liepājas Reģionālā slimnīca, ar katru speciālistu pārrunājot sadarbības un attīstības iespējas.

Tomēr, neskatoties uz veiktajiem pasākumiem, ārstu trūkums ir jūtams.

Jāuzsver, ka tā nav tikai Liepājai raksturīga problēma. Šis jautājums ir aktuāls visā valstī, un, jo tālāk no Rīgas, jo sarežģītāka speciālistu piesaiste.

Liepājā ambulatorajā sektorā šobrīd visvairāk jūtams valsts apmaksātu bērnu zobārstu trūkums, valsts apmaksāta ginekologa, nefrologa, urologa, psihiatra pakalpojums. Apgrūtināta arī piekļuve oftalmologam, endokrinologam.

Bērnu veselības aprūpes speciālisti galvenokārt koncentrējas Rīgā (piemēram, bērnu kardiologs, endokrinologs u.tml.).

Garas gaidīšanas rindas ir uz visiem radioloģiskajiem izmeklējumiem, kas tieši saistīts ar speciālistu trūkumu.

Šis gads būs īpaši sarežģīts gan pacientiem, gan ārstniecības iestādēm.

Valsts apmaksāto pakalpojumu kvotas daudzviet ir beigušās, un jau no jūlija pieeja valsts apmaksātajiem pakalpojumiem būs ļoti ierobežota vai neiespējama.

Arī šis aspekts apgrūtina ārstu piesaisti un noturēšanu valsts apmaksātajā veselības aprūpē, jo īpaši ambulatorajā sektorā.

Galvenie ierobežojošie faktori ārstu piesaistei ir:

– ārstu paaudžu lēnā nomaiņa. Valstī vēl joprojām nav visaptveroša cilvēkresursu plāna, kas paredz vienmērīgu paaudžu nomaiņu un ārstu nodrošinājumu turpmākajiem pieciem, desmit un vairāk gadiem.

– Valsts apmaksātās rezidentūru vietas neatbilst slimnīcu faktiskajām vajadzībām.

– ierobežotais finansējums valsts apmaksātajiem pakalpojumiem.

Uzziņai

Plānotie pasākumi 2024. gadā:

* esošo ģimenes ārstu prakšu kartējums un izvietojuma pielāgošana pēc sarunām ar pašvaldībām;

* ģimenes ārstu prakses stiprināšana ar papildu darbinieku, 1. kārta;

* lai attīstītu primāro veselības aprūpes sistēmu, izstrādāts optimālais ģimenes ārsta prakses modelis – pacientu skaits un pieejamība:

– 1500 reģistrēto pacientu vienam ģimenes ārstam,
– atvērta 40 h/nedēļā katru darba dienu,
– sazvanāma 40 h/nedēļā katru darba dienu,
– noteikts pacientu pieņemšanas laiks,
– atbildes uz e-pasta vēstulēm trīs dienu laikā.

Cilvēkkapitāla nodrošinājums ietver:

• sertificētu ģimenes ārstu,
• divus ārsta palīgus vai medicīnas māsas,
• reģistratoru,
• papildu darbinieku.

Nepieciešamais atbalsts praksēm:

• digitālu pakalpojumu attīstība ģimenes ārstu praksēs,
• atvaļinājumu un darbnespējas lapu (DNL) nodrošināšana,
• veselības apdrošināšana,
• apmācību apmaksa,
• koordinēta un uz pacientu centrēta sadarbība ar PVA fizioterapeitu, uztura speciālistu, vecmāti u.c.,
• psiholoģiskās palīdzības saņemšanas iespējas,
• pacientu sarakstu nodrošinājums (hronisko pacientu aprūpē, profilaktisko pasākumu nodrošināšanai).

Avots: Veselības ministrija

Es domāju tā: Vai uzticaties mediķiem?

Oskars Grasmanis – jūrnieks:

– Jā, jo nav iemesla to nedarīt. Pats cenšos neslimot, tāpēc ārstus apmeklēju reti. Man ir ļoti laba ģimenes ārste Nīcā. Cik zinu, ir grūti pieteikties pie labiem ģimenes ārstiem. Uzticamību nosaka profesionalitāte un pieredze. Domāju, ka mediķi tikai ar laiku, ar pieredzi kļūst aizvien labāki, zinošāki.

Dace Jankovska – dzīvo ārzemēs:

– Pirmā doma, kas nāk prātā, – negatīva un ļoti sāpīga. Mediķu dēļ 42 gadu vecumā no dzīves aizgāja mans vīrs. Bija iekaisis aizkuņģa dziedzeris, un divas nedēļas netika uztaisīta sonogrāfija. Tas notika pirms 20 gadiem, bet kopš tā laika attiecībā uz mediķiem izvēlos taktiku – uzticos, bet pārbaudu. Eju pie vairākiem speciālistiem, lai būtu droša par pareizo slēdzienu.

Līga Gūtmane – durbeniece:

– Vispār jau uzticos, jo kā var neuzticēties. Man ar mediķiem ir stabila un laba pieredze, vairāk pozitīva. Man ilgstoši bija viena dakterīte, kas aizgāja pelnītā atpūtā. Vietā ir jauns un ļoti labs ģimenes ārsts. Jaunajiem ar zināšanām viss labi, bet būtu jāmācās komunicēt ar gados vecākiem pacientiem. Iepriekšējā ārste katram zināja ģimenes situācijas un pacientus pazina no skata. Jaunajam viss vēl priekšā! 

Ineta Šarpņicka – strādā:

– Pati strādāju slimnīcā par tehnisko darbinieku un redzu, cik mediķi ir ļoti aizņemti un atbildīgi. Visu cieņu. Manuprāt, būt par mediķi, nozīmē būt savā profesijā 24/7. Es padaru savu darbu un mierīgi eju mājās. Dakteri tā nevar, viņiem ir atbildība. Es arī nevarētu, ja būtu mediķe.

Gita Cvībele – kvalitātes tehniķe:

– Nu tā, mazliet vienmēr šaubos. It īpaši par pavisam jaunajiem dakteriem, kas sāk nomainīt vecos speciālistus. Jo mediķim mazāka darba pieredze, jo tomēr mazāka uzticība un pārliecība. Vien tas, ka jaunajiem speciālistiem ir mūsdienīgāka pieeja dažādu problēmu risināšanā. Mana ģimenes ārste, kas man bija no bērnības, aizgāja pensijā, un viņas vietā jauna daktere. Katram jaunajam mediķim tomēr jāiegūst uzticības kredīts.

13Skatīt galeriju