liepajniekiem.lv
Tāda situācija ir arī tajās nakšņošanas vietās, kuras šobrīd nestrādā un durvis apmeklētājiem vērs pavasarī.
Ir gan pieprasījums, gan piedāvājums
Pagājušajā nedēļā pašvaldības aģentūras “Dienvidkurzemes novada tūrisma centrs” pārstāvji viesojās divās tūrisma izstādēs – “Balttour 2025” Rīgā un “Reisen Hamburg 2025” Hamburgā, Vācijā.
Aģentūras direktore Ieva Skābarde pastāsta, ka abi pasākumi noritēja veiksmīgi.
“Interese izstādēs, kā jau parasti, ir diezgan liela. Ir arī dažāds cilvēku kontingents, kas nāk. Pirmajā dienā ir vairāk profesionāļu – aģentūras, gidi. Nākamajās dienās ir iedzīvotāji, kas paši sev meklē atpūtas iespējas.
Kopumā vērtējam, ka izstāde pagāja labi. Vēl neesmu paspējusi ar kolēģi izrunāt par piedzīvoto Hamburgā, bet jau pēc pirmās izstādes dienas viņa teica, ka apmeklētāji izrāda lielu interesi.”
Viņa pastāsta, ka interesējas gan par gaidāmajiem pasākumiem, gan maršrutiem, ko novadā varētu veikt, gan par to, kā tos veiksmīgāk izbraukāt, ja nav sava auto.
Tie, kuri noskatījušies kādā novada pusē pavadīt ilgāku laiku, apjautājas arī par tur esošajām naktsmītnēm.
Pagājušā gada tūrisma atskatā aģentūra norādīja, ka kopumā viesu nakšņošanas reizes un pavadīto nakšu skaits turpina pieaugt.
I. Skābarde atzīst, ka parasti interese par nakšņošanu atkarīga no laikapstākļiem un sezonas. Lielākā daļa viesu namu un viesnīcu atrodas tieši piekrastē, un vairums arī darbojas vien sezonāli – vasarā.
“Tagad gan mainās tas, ka tā saucamajā nesezonā palielinās to cilvēku skaits, kas vēlas kaut kur palikt un atpūsties nedēļas nogalēs.
Mainījies arī tas, ka vācieši, viduseiropieši sapratuši, ka ģeopolitiski ir atšķirība starp to, kur atrodamies mēs un kur notiek karš. Tas ir atgriezis kaut kādu daļu tūristu.
Daudzi arī vairs vasarās neizvēlas pavisam karstās zemes kā galamērķi, bet kaut ko mērenu,” I. Skābarde padalās ar novērotajām tendencēm.
Novadā turpina parādīties arī jaunas naktsmītnes. Kā piemēru aģentūras direktore min viesnīcu, kas pagājušajā gadā uzsāka darbību Pāvilostā.
Viņa paskaidro, ka nakšņotāju kāpumu ietekmē tas, ka arvien biežāk uzņēmēji izvēlas pagarināt savu darbības laiku un naktsmājas piedāvāt arī citos gadalaikos.
I. Skābarde neuzskata, ka naktsmītņu piedāvājums ir pārlieku liels, jo vasarās vietu nereti pietrūkst, bet pārējo gadu viesu skaits izlīdzinās starp atvērtajām vietām.
Atgriežas ilggadēji klienti
Viesnīca “Vēju paradīze” Pāvilostā jauno sezonu sāks aprīlī, ja nebūs sniega. Pieteikumus gan pieņem augu gadu, un arī šobrīd cilvēki interesējas par iespēju pārnakšņot vasarā.
“Katru dienu ir zvani un e-pasti. Jūlijā un augustā brīvdienas jau ir aizpildījušās,” pastāsta viesnīcas vadītāja Daiga Cābele.
“Sezona ir tik ļoti īsa, ka rudens pienāk ātri. Siltajos mēnešos cilvēki brauc šurp katru gadu un paliek uz īsāku vai ilgāku laiku. Rezervē sev vietas jau nākamajai sezonai.”
Trakajā vasaras karstumā vairums “Vēju paradīzes” viesu ir ģimenes ar bērniem, bet pavasaros un rudeņos – ceļotāji, un viņi daudzi ir pa vienam.
2024. gadā pēdējie nakšņotāji Pāvilostas viesnīcā bija novembra vidū. Sezonu pagarināja viesmednieki no ārzemēm. Savējie cilvēki parasti beidzot nakšņot oktobrī.
“Ārzemnieku pie mums ir diezgan. Ierodas pārsvarā pavasaros un rudeņos, savi 70–80% no apmeklētājiem. Kamēr iekustas sezona, tikmēr ir daudz ceļotāju,” D. Cābele iezīmē apmeklētāju sastāvu.
Par apmeklējumu šīgada sezonā “Vēju paradīzē” droši, ka nakšņotāju netrūks, tik vien vēlmju, ka vasara varētu būt garāka par trim mēnešiem. Par to visi uzņēmēji priecātos, saka D. Cābele.
Nakšņošanu un atpūtu Bernātu brīvdienu mājā “Sīpoli” tās saimniece Ņina Vecvagare daudz nereklamē. Viņa ir droša, ka būs klāt cilvēki, kuri uz “Sīpoliem” brauc jau gadiem.
“Pieteikumus pieņemu no jaunā gada, un man atgriežas visi vecie klienti. Man nav reklāmas, jo ar viņiem pietiek. Viena māja jūlijā jau ir nobloķēta,” viņa pasmej, ka vecums neatļaujot uzņemt jaunus nakšņotājus; brīvdienu māja viņai jau ilgi.
“Pieprasītākie mēneši ir jūnijs, jūlijs, augusts, kā jau visiem. Tad, kad mums jūra darbojas,”
sievietei pēc vārda kabatā nav jāmeklē.
“Un tagad mums vēl ir veloceliņš. Starp citu, nozīmīgs. Pa logu uzmetu acis – nu, ripo, ripo… Ja vēl kāds parūpētos par Bernātu ceļu, būtu pavisam jauki.”
Viņa to saka par iebraucamo ceļu, kam zem asfalta apakšā bruģis. Tas blakus izbūvētajai jaunajai brauktuvei izskatoties pabriesmīgi.
“Tur gadiem nekas nav darīts. Kopš es te dzīvoju, savus 50 gadus, – neviens neko, izņemot, ja kādu bedrīti pavelk. Izcili dižu bedru nav, bet ir. Ceļš ir apaļš, un, kad pa to brauc, – kā cilvēki jūtas?”
Būs makšķernieki un līgotāji
Cilvēki interesējas arī par atpūtas kompleksu “Kurzemes pērle” Kalvenes pagastā. Jūlija datumus sāka aizrunāt jau pirms kādiem diviem mēnešiem, atklāj saimniece Lolita Pole. Nu turpina rezervēt dienas augustā.
“Protams, grib svinēt Jāņus. Tie jau kopš pagājušā gada tiek uzreiz rezervēti. Tā ka vasaras vidusdaļa ir piepildītākā,” viņa stāsta, ka vieta joprojām iecienīta svinībām.
To apmeklē arī cilvēki no darbavietām, viņi vairāk ierodas maijā, kad sākas atvaļinājums. Brauc 15–20 cilvēku lielas kompānijas, tā ka tad mājiņas pilnas.
Pāri rezervē vietas uz vēlāku laiku, kad bērniem vasaras brīvlaiks un viņi vai nu nometnēs, vai citādi pavada laiku un vecāki var izrauties atpūsties dabā.
“Kempinga sezona mums sākas 1. maijā ar makšķerniekiem, kad drīkst makšķerēt no laivas. Kempingu slēdzam, skatoties pēc laikapstākļiem – vai tuvojas sals vai ne. Jāpaspēj mājiņas sagatavot ziemai, jo tās nav apsildāmas.
Beidzam sezonu arī, ja mitrs laiks. Kad lietus un vējš, tad cilvēkiem ārā nav, ko darīt; vairs neatpūtīsies,”
L. Pole stāsta, ka parasti tās ir septembra beigas.
Ja oktobrī labs laiks un kāds vēl grib nakšņot, tad ielaiž, jo ūdens no mājiņām vēl nav iztecināts.
“Kurzemes pērles” saimniece min tendenci, ka samazinājušies lieli pasākumi, piemēram, sporta spēles, bet mazāki ir, un to apmeklētāji tad arī nakšņotāju skaitā.
“Pamatā visu ietekmējis kovids,”
viņa saka.
“Protams, arī izmaksas cēlušās. Mazai ģimenei aizbraukt ekskursijā un samaksāt 50 vai 100 eiro kopā ar ēdināšanu ir iespējams, bet, tiklīdz ir lielāks pasākums, uz cilvēku jārēķina 55 eiro tikai par galdu, tad vēl jāapmaksā vieta, mūzika. Cilvēki tagad ļoti smalki izrēķina, vai ir izdevīgi.”
Jautāta par pašvaldības atbalstu, uzņēmēja piemin ceļu – septiņus neasfaltētus kilometrus, pa kuriem jābrauc no Rīgas šosejas līdz “Kurzemes pērlei”.
“Kalvenē ir jauns pagasta pārvaldnieks [Jānis Tīmanis], un līdz ar viņa atnākšanu jūtam, ka šogad ceļš tiek uzturēts labāk. Nošķūrēja, kad bija lielais sniegs, un tiek greiderēts.
Iepriekš bija grūti. Kad sūdzējos par lielu apledojumu, man atbildēja: “Ko jūs gribat? Tas ir meža ceļš, un mēs neko nedarīsim.” Tad tagad ir labi, to redzam ikdienā, jo paši braucam.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
