Cilvēki pazīst zilo karogu, kas ir apliecinājums, ka pludmale izpildījusi konkrētas prasības. Tā tiek apsaimniekota, ūdens ir labs, tīrs, tur gādā par apmeklētāju drošību, kā arī ir nodrošināta vides izglītība.

2018. gadā par godu Latvijas simtgadei “Latvijas Zaļā kustība” kopā ar Invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons” izstrādāja jaunu dabas pieejamības sertifikātu – “NaaC” (Nature Accessible), kas balstās uz konkrētu kritēriju īstenošanu un universālā dizaina principu ievērošanu dabas objektos.

Jānis Matulis no “Latvijas Zaļās kustības” “Kurzemes Vārdam” pastāstīja, ka Latvijā ir pozitīva tendence veidot dabas pieejamības kritērijiem atbilstošas un sertificētas piekrastes atpūtas vietas.

Tomēr vienā karogu vairs nepiešķīra, jo tualetes nebija sakoptas un normālā stāvoklī, tā ka beigās tās bija jāaizvāc.

“Ir komplekss ar kritērijiem, kam jābūt izpildītiem, lai dabūtu karogu un sertifikātu.

Piekrastē tādu vietu, kurās viss būtu izdarīts, nav daudz, tādēļ arī šogad esam piešķīruši tikai četrus karogus,” J. Matulis atcerējās, ka pirmsākumos tie bija seši un septiņi.

“Numur viens – videi jābūt tādai, lai cilvēks, kurš pārvietojas ar ratiņkrēslu, var ar mašīnu ērti piebraukt un izkāpt no tās. Vēl, protams, būtiska pieejamība fiziskā veidā – kā tiek ar ratiņkrēslu līdz jūrai; vai ir slīpumi, trepes, izveidots vēl kas traucējošs.

Informatīvajām zīmēm jābūt nevis piecus metrus nost no taku ceļa, bet tādā attālumā, lai tās var izlasīt; ne par augstu, ne par zemu.

Visbeidzot nozīmīgs elements ir pieejama tualete,”

uzskaitīja zaļo pārstāvis.

Vienā novadā divi dabas pieejamības karogi – tajā ziņā Dienvidkurzeme tiešām priecē, atzina J. Matulis.

“It sevišķi Bernāti, kur jau pirms gadiem uztaisīta noeja uz jūru. Izdarīts tik labi, ka šī noeja varētu būt piemērs daudziem.”

Vairākos “Latvijas Zaļās kustības” programmas “Saglabāsim Latvijas kāpas” projektos labiekārtota piekrastes publiskā infrastruktūra.

Ar Koalīcijas par tīru Baltiju un Baltijas jūras Aizsardzības fonda atbalstu pēdējos piecos gados atjaunoti vai no jauna izbūvēti vairāki dabas pieejamības atpūtas objekti Ainažos, Jūrkalnē, Mērsragā, Kaltenē, Ķesterciemā, Engurē, Bērzciemā, Bernātos un Ventspils poligonā.