Iespējams, kādos kapos citā datumā, bet tas neietekmē pašvaldības Komunālās pārvaldes darbinieku uzdevumus kapsētas sakopt – aizvest vēja nolauztus kokus un zarus, savākt nobirušās lapas.

Šo darbu pārrauga un koordinē kapu pārziņi.

Par situāciju Dunikas un Rucavas kapsētās vislabāk zina Edgars Riežnieks. Agrāk viņš pildīja Rucavas novada Komunālās daļas vadītāja pienākumus, bet līdz ar Dienvidkurzemes novada izveidošanu sāka strādāt par kapu pārzini abos pagastos.

“Kad nonācu šajā amatā, biju izbrīnīts – abos pagastos 42 kapsētas!”

viņš saka atklāti.

“Trīs no tām gan ir tādas, ka palicis vien kapsētas apzīmējums, – tās nedarbojas, aizaugušas, piederīgie vairs nekopj kopiņas. Tajā vietā kapi bijuši un joprojām skaitās kapsēta, bet tas arī viss.”

Iestājoties novembrim, vairāk cilvēku ierodas kapsētās; attopas arī tie, kuri mēnešiem nav likušies ne zinis par tuvinieku kapavietām. 

E. Riežnieks novērojis, ka dažas ģimenes sarīko talkas, lai raitāk nogrābtu lapas.

“Darbojošies kapi ir ap 30, tajā skaitā ģimenes kapsētas, kurās apglabāti vien 12–14 cilvēki un redzami tikai divi uzvārdi – kā Sudargu kapos, kas pa ceļam no Rucavas uz Sikšņiem. Tur kapsēta blakus pieturai,” stāsta kapu pārzinis.

Viņš zina, ka svecīšu vakari latviešiem ir cieņā, bet tos apmeklēt vai ne ir katra cilvēka paša ziņā. Kāds varbūt grib aizdegt sveci tādā dienā, kad citu nav tuvumā.

“Rucavā noteikti būs svētbrīdis baznīcā, aizlūgums, pēc tam vakarā katrs aizbrauks uz savu pusi, kur piederīgo atdusas vietas.

Tā notiek katru gadu,” saka Edgars Riežnieks.

Cilvēki iet uz kapiem un tos poš katrs savā laikā, savukārt pašvaldības Komunālā dienesta Nīcas nodaļas darbinieki dara lielākus darbus.

“Mēs atjaunojam centrālos krustus, kas ir no koka, tāpēc ar laiku sāk bojāties un šķiebties, pūt. Tie ir katrā kapsētā. Skatāmies, kur stipri nokalpojuši, kustas vai jau nolūzuši, tur uzstādām jaunu. Pašlaik kārta ir krustam Dunikas pagasta Tamužu kapos, tas tiek taisīts darbnīcā,” informē kapsētu pārraugs.

“Tie mazi kapi, kuros apglabāti 30–40 cilvēki, teritorija varbūt 0,1 hektārs, bet vienalga – kapi ir kapi, tie jākopj.

Tur guļ piederīgie arī bijušajai prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai.

Par to jau televīzijā stāstīja, ka Dunikas pusē viņai radi, tas bija tajā laikā, kad viņa bija prezidente un brauca uz šejieni. Tagad droši vien arī atbrauc, bet to vairs nekur nepopularizē.”

Centra kapos Rucavā ir vienīgais ūdens krāns abos pagastos, tur jau noslēdza ūdensvadu, jo tuvojas aukstais laiks un, kad gaisa temperatūra nokritīs mīnusos, tas var aizsalt.

Daudzos citos kapos ir aka, bet, kur tās nav, izraktas bedres, kurās uzkrājas ūdens. Cilvēki ņem to laistīšanai, tāpēc pašvaldības strādnieki uztaisījuši kāpnes, lai var nokļūt ūdeni iesmelt.

“Ir arī vietas, kurās sausums, – nav ne akas, ne citas ūdens ņemšanas vietas. Taču cilvēki jau to zina un ved ūdeni pieclitru pudelēs līdzi,” paskaidro E. Riežnieks.

“Kapos, kuros akas, sekojam līdzi to stāvoklim. Kādai jānomaina vāks vai jāuzlabo cita daļa, tad to arī darām.

Nevaram regulāri ierasties visur, tāpēc esam pateicīgi cilvēkiem, kuri ziņo, ja kaut kas salūzis vai nedarbojas un ir jāremontē.”

Rucavas Centra kapos ir arī kapliča. Ļoti nozīmīgi, ka tajā var aizgājējus ne tikai izvadīt, bet arī uzglabāt, jo ir aukstuma telpa.

“Kamēr vēl ir vecā paaudze, tā kapus kopj, bet jaunākās vairs uz tiem diemžēl neiet tik daudz. Katrā ziņā joprojām ir cilvēki, kuriem ļoti svarīgi apmeklēt svecīšu vakarus,” Dunikas pagasta pārvaldes klientu apkalpošanas speciāliste Agnese Volmane stāsta, ka organizēti svecīšu vakari notiek lielākajās pagasta kapsētās – Šķirceļu, Ozolmežu, Kalvaitu un Šuķenes kapos. 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.