Novada pašvaldības deputāti septembra pēdējā sēdē lēma ļaut vietējiem komunālajiem uzņēmumiem sakārtot pašvaldības īpašumā esošos zemes gabalus un paturēt to koksni, ko viņi iegūst, attīrot zemi no krūmājiem.

Šādu apaugušu vietu esot daudz, bet, lai saprastu kopējo attīrāmo platību, pašvaldība joprojām turpina veikt zemes gabalu inventarizāciju. “Vaktējam un atlasām lauksaimniecības zemes, dīķmalas, pļavas, grāvmalas, sakārtojam meliorācijas sistēmas, kur krūmi saauguši kā nezāles. Skatāmies, kurās vietās tas ir iespējams. Citas vietas ir slapjas, tāpēc tur attīrīšanu var veikt tikai ziemā, bet šis nav tikai tāds vienreizējs pasākums,” stāsta Dienvidkurzemes novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Vārna un uzsver, ka meži izzāģēti netiks.

Koksnes sagādāšanas darbi tiek veikti, ņemot vērā šķeldas un granulu augstās cenas, kuru dēļ kurināmā pieejamība kļuvusi apgrūtināta. Šādā veidā novada pašvaldība cer sagādāt papildu rezerves, kuras apkures sezonā būs labs palīgs.

“Nav tā, ka šis mums ir vienīgais veids, kā kurināt šoziem, rezerves mums ir, bet par kurināmo mēs cīnāmies. Apkures sezona mūs nedaudz biedē – gan cenas, gan piegādes.

Ir bijuši daudzi kurināmā iepirkumi, kad vispār neviens nepiesakās vai piesakās tikai viens. Šobrīd ļoti optimistiski neizskatās, ostas tuvums arī ceļ cenas,” koksnes ieguves nepieciešamību pamato U. Vārna.

Iegūtā koksne došot garantiju, ka šķelda būs pieejama gadījumā, ja netiks izpildītas visas kurināmā piegādes, par kurām noslēgti līgumi.

Tā kā koksne iegūta tepat novadā, izmaksas ir daudz lētākas nekā gadījumā, ja nāktos veikt iepirkumu. “Tas sanāk divreiz lētāk, jo materiāls ir mūsējais, jāmaksā tikai par darbu,” saka U. Vārna.

Koksnes ieguves darbus veic SIA “Grobiņas namserviss” un SIA “Aizputes komunālais uzņēmums”.

U. Vārna atzīmē, ka pašlaik notiekot sarunas par siltuma tarifa celšanu, bet iegūtās papildu šķeldas dēļ to, iespējams, tomēr nenāktos darīt.

“Šā brīža apkures cenu tarifi noteikti vasarā, kad apkures cenas bija divkāršojušās, bet arī tagad tās nav kritušās.

Mēs pieturamies pie tās pozīcijas, kas mums bija vasarā, un centīsimies ar šīm cenām pārlaist ziemu. Ja mēs pagūsim iegūt lētāku kurināmo, tad varbūt tarifu vēl varētu necelt.”

Liela daļa lauku jau ir attīrīta – krūmi nozāģēti, bet materiāli sašķeldoti vēl nav. Iekārta, ar kuru bija paredzēts darbu veikt, saplīsusi, un tagad esot jāgaida rindā. “Ar šķeldotāju vēl īsti nav sakārtoti iepirkumi. Tagad ar visu kurināšanas trakumu šķeldošana ir ekskluzīva lieta. Tas iet uz izķeršanu, tāpēc šobrīd visi gaida rindā,” norāda U. Vārna.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.